Patriciāts: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 26. jūlijs, plkst. 16.40

Patriciāts (latīņu: patriciatus, no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju. Pazīstamākās Romas patriciešu dzimtas bija Emīliji (gens Aemilia), Fābiji (gens Fabia), Jūliji (gens Iulia), Klaudiji (gens Claudia), Kornēliji (gens Cornelia) un Valēriji (gens Valeria). Viduslaiku Eiropas pilsētās patriciātu veidoja bagātākās un ietekmīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja pilsētas rātes locekļus. Patricieši parasti bija lieltirgotāji, kuriem piederēja veikali, nami un zemes īpašumi.^[1]

Patriciāts Rīgā

Rīgā patriciātu 13. gadsimta otrajā pusē izveidoja Hanzas savienības tirgotāji, kam par apmešanos uz pastāvīgu dzīvi pilsētā feodālais senjors (Rīgas arhibīskaps) piešķīra saimnieciskās un politiskās privilēģijas.

Jau kopš 13. gadsimta beigām patriciātu veidoja Rīgas rātes locekļi, kas kontrolēja pilsētas iekšējo un ārējo politiku un saimniecisko virzību. 14. gadsimta vidū sākās patriciāta politiskās cīņa pret naminieku opozīciju, sasniedzot kulmināciju 16. gadsimta "Kalendāra nemieros", kad Rīgas naminieki ieguva lielākas tiesības rātē, tie izlīga ar patriciātu un no 18. gadsimta jau kopīgi aizstāvēja savas privilēģijas pret pārējiem Rīgas iedzīvotājiem. Pazītamākās Rīgas patriciešu dzimtas bija Bergmaņi, Bērensi, Depkini, Dreiliņi, Holanderi, Švarci un Vīdavi.

Patriciāta priekšrocības tika likvidētas Baltijas pārkrievošanas laikā, kad Baltijas guberņu pilsētām piemēroja 1870. gadā izdoto "Pilsētu nolikumu" (krievu: Городовое положение 16 июня 1870).

Rīgas birģermeistara Melhiora Vīdava epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
Rīgas birģermeistara Ādama Švarca epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
Johana Holandera epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
Georga Bērensa epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
Depkinu dzimtas kapenes Rīgas Domā

Skatīt arī

Atsauces

↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 31 228. sleja.

[1] Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 31 228. sleja.

[1]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-'''Patriciāts''' ({{val-la|patriciatus}}, no ''pater'' "tēvs") bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] augstākais, bagātākais un visvairāk priviliģētais pilsētu iedzīvotāju slānis.
+'''Patriciāts''' ({{val|la|patriciatus}}, no ''pater'' — 'tēvs') bija [[Romas republika|Senās Romas]] pilsoņu kārta, kas veidoja ģints [[aristokrātija|aristokrātiju]]. Pazīstamākās Romas patriciešu dzimtas bija Emīliji (''gens Aemilia''), Fābiji (''gens Fabia''), Jūliji (''gens Iulia''), Klaudiji (''gens Claudia''), Kornēliji (''gens Cornelia'') un Valēriji (''gens Valeria'').
+[[Viduslaiki|Viduslaiku]] [[Eiropas vēsture|Eiropas]] pilsētās patriciātu veidoja bagātākās un ietekmīgākās [[namnieki|namnieku]] ģimenes, no kuru vidus izraudzīja pilsētas [[rāte]]s locekļus. Patricieši parasti bija [[tirgotājs|lieltirgotāji]], kuriem piederēja veikali, nami un zemes īpašumi.<ref>{{LKV|XVI.|31 228}}</ref>
-Senajā [[Romas republika|Romā]] tā sauca [[ģints]] [[aristokrātija|aristokrātiju]]. Rietumeiropā patriciāts radās [[13. gadsimts|13. gadsimtā]], un priekšrocības tas zaudēja [[19. gadsimts|19. gadsimtā]].
 == Patriciāts Rīgā ==
-[[Rīga|Rīgā]] patriciātu 13. gadsimta otrajā pusē izveidoja [[Hanzas Savienība]]s [[tirgotājs|tirgotāji]], kam par apmešanos uz pastāvīgu dzīvi pilsētā [[feodālis|feodālais]] [[senjors]] ([[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]]) piešķīra ekonomiskās un politiskās [[privilēģijas]].
+[[Rīga|Rīgā]] patriciātu 13. gadsimta otrajā pusē izveidoja [[Hanzas savienība]]s [[tirgotājs|tirgotāji]], kam par apmešanos uz pastāvīgu dzīvi pilsētā [[feodālis|feodālais]] [[senjors]] ([[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]]) piešķīra saimnieciskās un politiskās privilēģijas.
-Jau kopš 13. gadsimta beigām patriciātu veidoja [[Rīgas rāte]]s locekļi, kas kontrolēja pilsētas iekšējo un ārējo politiku un ekonomisko virzību.
+Jau kopš 13. gadsimta beigām patriciātu veidoja [[Rīgas rāte]]s locekļi, kas kontrolēja pilsētas iekšējo un ārējo politiku un saimniecisko virzību.
 [[14. gadsimts|14. gadsimta]] vidū sākās patriciāta politiskās cīņa pret naminieku opozīciju, sasniedzot kulmināciju 16. gadsimta "[[kalendāra nemieri|Kalendāra nemieros]]", kad Rīgas naminieki ieguva lielākas tiesības rātē, tie izlīga ar patriciātu un no [[18. gadsimts|18. gadsimta]] jau kopīgi aizstāvēja savas privilēģijas pret pārējiem Rīgas iedzīvotājiem.
-Pazītamākās Rīgas patriciešu dzimtas bija [[Depkini]], [[Bērensi]], [[Bergmaņi]], [[Švarci]] un [[Vīdavi]].
+Pazītamākās Rīgas patriciešu dzimtas bija [[Bergmaņi]], [[Bērensi]], [[Depkini]], [[Dreiliņi (dzimta)|Dreiliņi]], [[Holanderi]], [[Švarci]] un [[Vīdavi]].
-Patriciāta priekšrocības tika likvidētas [[Baltijas rusifikācija]]s laikā, kad [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] pilsētām piemēroja [[1870]]. gadā izdoto "[[Krievijas pilsētu nolikums|Pilsētu nolikumu]]" ({{val-ru|Городовое положение 16 июня 1870}}).
+Patriciāta priekšrocības tika likvidētas [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā, kad [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] pilsētām piemēroja [[1870]]. gadā izdoto "[[Krievijas pilsētu nolikums|Pilsētu nolikumu]]" ({{val|ru|Городовое положение 16 июня 1870}}).
+<gallery>
+Attēls:Melchior von Wiedau.JPG|Rīgas birģermeistara Melhiora Vīdava epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
+Attēls:A.H.Schwartz.JPG|Rīgas birģermeistara Ādama Švarca epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
+Attēls:Iglesia de San Pedro, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 12.JPG|Johana Holandera epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
+Attēls:Riga.- Blason G.Bérens dans l'église st Pierre (2).JPG|Georga Bērensa epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
+Depkinu dzimtas kapenes fasāde (Rīgas Doms).jpg|Depkinu dzimtas kapenes Rīgas Domā
+</gallery>
 == Skatīt arī ==
 * [[Ģilde]]
 * [[Kalendāra nemieri]]
+== Atsauces ==
+{{atsauces}}
 {{autoritatīvā vadība}}