Pāriet uz saturu

Valdemārs Ancītis: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
jāuzlabo
 
(12 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{infokaste+}}
⚫
'''Valdemārs Ancītis''' (1921–2006) bija [[latvieši|latviešu]] literatūrvēsturnieks, bibliogrāfs un rakstnieks, [[Krišjānis Ancītis|Krišjāņa Ancīša]] jaunākais brālis.
[[Attēls:Valdemārs Ancītis pēc 1950.jpg|thumb|Valdemārs Ancītis (pēc 1950)]]
⚫
'''Valdemārs Ancītis''' (1921—2006) bija [[latvieši|latviešu]] literatūrvēsturnieks, bibliogrāfs un rakstnieks, [[Krišjānis Ancītis|Krišjāņa Ancīša]] jaunākais brālis.


== Dzīvesgājums ==
== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1921|6|6||bez}} [[Aknīstes pagasts|Aknīstes pagasta]] "Ancīšos" lauksaimnieka Jāņa Ancīša un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Mežaraupes, ģimenē.
Dzimis {{dat|1921|6|6||bez}} [[Aknīstes pagasts|Aknīstes pagasta]] "Ancīšos" lauksaimnieka Jāņa Ancīša un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Mežaraupes, ģimenē.
Mācījās [[Aknīste]]s pamatskolā (1931–1935) un [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā]] (1935–1940). 1937. gadā publicēja rakstu "Tautas medicīnas materiāli no Aknīstes" krājuma "Ceļi" 8. numurā.
Mācījās [[Aknīste]]s pamatskolā (1931—1935) un [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā]] (1935—1940). 1937. gadā publicēja rakstu "Tautas medicīnas materiāli no Aknīstes" krājuma "Ceļi" 8. numurā.


Pēc Latvijas okupācijas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā, līdztekus strādāja laikrakstā "Jēkabpils Vēstnesis" (1941–1943), 1943. gadā viņu iesauca [[Latviešu leģions|Latviešu reģionā]]. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā viņam izdevās izvairīties no krišanas gūstā un līdz 1947. gadam viņš slēpjas vecāku mājās Aknīstes pagastā.
Pēc Latvijas okupācijas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā, līdztekus strādāja laikrakstā "Jēkabpils Vēstnesis" (1941—1943), 1943. gadā viņu iesauca [[Latviešu leģions|Latviešu reģionā]]. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā viņam izdevās izvairīties no krišanas gūstā un 1945. gada vasarā viņš slēpās pie mācītāja [[Gustavs Turss|Gustava Tursa]], tad līdz 1947. gada janvārim vecāku mājās Aknīstes pagastā.<ref>[https://lfk.lv/Valdemaram-Ancitim-100 Valdemāram Ancītim — 100] LU LFMI Latviešu folkloras krātuve</ref>
Pēc legalizēšanās viņš 1948. gada novembrī Ancītis sāka strādāt LZA Valodas un literatūras institūtā, bet 1949. gadā viņu atbrīvoja no darba.
Pēc legalizēšanās viņš 1948. gada novembrī Ancītis sāka strādāt LZA Valodas un literatūras institūtā par ārštata līdzstrādnieku, taču 1949. gadā viņu atbrīvoja no darba.


Vēlāk strādāja par darbvedi [[Ciecere]]s septiņgadīgajā skolā (1949–1960), tad Saldus laikrakstā "Padomju Zeme" (1962–1977). 1967. gadā iznāca Ancīša monogrāfija
Vēlāk strādāja par darbvedi [[Ciecere]]s septiņgadīgajā skolā (1949—1960), tad Saldus 3. astoņgadīgajā skolā (1960—1969), līdztekus darbojās Saldus laikrakstā "Padomju Zeme" (1962—1977). 1967. gadā iznāca Ancīša monogrāfija "Bagāti gadi: K. Egles dzīve darbos un atziņās". 1968. gadā viņu uzņēma Latvijas rakstnieku savienībā.
"Bagāti gadi: K. Egles dzīve darbos un atziņās". 1968. gadā viņu uzņēma Latvijas rakstnieku savienībā.


Miris {{dat|2006|12|5|bez}} [[Saldus|Saldū]].
Miris {{dat|2006|12|5|bez}} [[Saldus|Saldū]].


== Darbi ==
== Darbi ==

⚫
Monogrāfiju autors par [[Kārlis Egle|Kārli Egli]] un [[Jānis Poruks|Jāni Poruku]], vairāk nekā 400 apceru autors par latviešu rakstniekiem un māksliniekiem. Rakstījis par [[Sēlija]]s un Saldus novada vēsturi, kultūras dzīvi un ievērojamiem novadniekiemː<ref>[https://www.literatura.lv/personas/valdemars-ancitis literatura.lv]</ref>
[[Attēls:Valdemāra Ancīša pierakstītais Aknīstes dialekts 1946.jpg|thumb|Valdemāra Ancīša pierakstītais Aknīstes [[sēļi|sēļu]] dialekts (1946).]]
⚫
Monogrāfiju autors par [[Kārlis Egle|Kārli Egli]] un [[Jānis Poruks|Jāni Poruku]], vairāk nekā 400 apceru autors par latviešu rakstniekiem un māksliniekiem. Rakstījis par [[Sēlija]]s un Saldus novada vēsturi, kultūras dzīvi un ievērojamiem novadniekiemː<ref>[https://www.literatura.lv/personas/valdemars-ancitis literatura.lv]</ref>


* Bagāti gadi (1967);
* Bagāti gadi (1967);
* Poruka Raksti, 1. sējums (1971);
* Jānis Poruks. Raksti, 1. sējums (1971);
* Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos, 1 – 3 (1992–1996);
* Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos, 1 — 3 (1992—1996);
* Sēlijas grāmata (1999);
* Sēlijas grāmata (1999);
* Aknīstes grāmata 2007).
* Aknīstes grāmata (2007).


=== Dzejoļu un prozas krājumi ===
=== Dzejoļu un prozas krājumi ===
* Slāpes skan (1990);
* Slāpes skan (1990);
* Bez jokiem (1994);
* Bez jokiem (1994);
* Mēs gribam turpināties (2001).
* Mēs gribam turpināties (2001).

== Apbalvojumi ==
* LPSR Augstākās padomes Prezidija Goda raksts "Par aktīvu radošu darbību" (1989)
* Krišjāņa Barona prēmija (piešķīra Saldus rajona kopsaimniecība “Jaunais komunārs”, 1991)
* Jaņa Rozentāla prēmiju (Saldus rajona kopsaimniecība “Druva”, 1992)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 5. šķira (1994)
* Saldus pilsētas Goda pilsonis (1996)
* VKKF mūža stipendija<ref>[https://timenote.info/lv/Valdemars-Ancitis timenote.info]</ref>


== Atsauces ==
== Atsauces ==

Pašreizējā versija, 2024. gada 24. septembris, plkst. 15.29

Valdemārs Ancītis (pēc 1950)

Valdemārs Ancītis (1921—2006) bija latviešu literatūrvēsturnieks, bibliogrāfs un rakstnieks, Krišjāņa Ancīša jaunākais brālis.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1921. gada 6. jūnijā Aknīstes pagasta "Ancīšos" lauksaimnieka Jāņa Ancīša un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Mežaraupes, ģimenē. Mācījās Aknīstes pamatskolā (1931—1935) un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā (1935—1940). 1937. gadā publicēja rakstu "Tautas medicīnas materiāli no Aknīstes" krājuma "Ceļi" 8. numurā.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā sāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā, līdztekus strādāja laikrakstā "Jēkabpils Vēstnesis" (1941—1943), 1943. gadā viņu iesauca Latviešu reģionā. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā viņam izdevās izvairīties no krišanas gūstā un 1945. gada vasarā viņš slēpās pie mācītāja Gustava Tursa, tad līdz 1947. gada janvārim vecāku mājās Aknīstes pagastā.[1] Pēc legalizēšanās viņš 1948. gada novembrī Ancītis sāka strādāt LZA Valodas un literatūras institūtā par ārštata līdzstrādnieku, taču 1949. gadā viņu atbrīvoja no darba.

Vēlāk strādāja par darbvedi Cieceres septiņgadīgajā skolā (1949—1960), tad Saldus 3. astoņgadīgajā skolā (1960—1969), līdztekus darbojās Saldus laikrakstā "Padomju Zeme" (1962—1977). 1967. gadā iznāca Ancīša monogrāfija "Bagāti gadi: K. Egles dzīve darbos un atziņās". 1968. gadā viņu uzņēma Latvijas rakstnieku savienībā.

Miris 2006. gada 5. decembrī Saldū.

Darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdemāra Ancīša pierakstītais Aknīstes sēļu dialekts (1946).

Monogrāfiju autors par Kārli Egli un Jāni Poruku, vairāk nekā 400 apceru autors par latviešu rakstniekiem un māksliniekiem. Rakstījis par Sēlijas un Saldus novada vēsturi, kultūras dzīvi un ievērojamiem novadniekiemː[2]

  • Bagāti gadi (1967);
  • Jānis Poruks. Raksti, 1. sējums (1971);
  • Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos, 1 — 3 (1992—1996);
  • Sēlijas grāmata (1999);
  • Aknīstes grāmata (2007).

Dzejoļu un prozas krājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Slāpes skan (1990);
  • Bez jokiem (1994);
  • Mēs gribam turpināties (2001).

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • LPSR Augstākās padomes Prezidija Goda raksts "Par aktīvu radošu darbību" (1989)
  • Krišjāņa Barona prēmija (piešķīra Saldus rajona kopsaimniecība “Jaunais komunārs”, 1991)
  • Jaņa Rozentāla prēmiju (Saldus rajona kopsaimniecība “Druva”, 1992)
  • Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira (1994)
  • Saldus pilsētas Goda pilsonis (1996)
  • VKKF mūža stipendija[3]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Valdemāram Ancītim — 100 LU LFMI Latviešu folkloras krātuve
  2. ↑ literatura.lv
  3. ↑ timenote.info
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valdemārs_Ancītis&oldid=4136925"