2002. gads Latvijā: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma |
|||
| 30. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
== Notikumi == |
== Notikumi == |
||
=== Janvāris === |
=== Janvāris === |
||
* [[1. janvāris]]: |
|||
| ⚫ | |||
** Darbu sāka vienotais pārtikas aprites valsts uzraudzības dienests — [[Pārtikas un veterinārais dienests]]. |
|||
| ⚫ | |||
* [[3. janvāris]]: |
|||
** Kārtējā [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada pasaules hokeja čempionāta]] rīcības komitejas sēdē, kurā analizē piedāvātos hokeja haļļu celtniecības vietu variantus, par piemērotāko vietu [[Arēna Rīga|lielajai hallei]] tiek atzīts laukums Rīgā, [[Skanstes iela|Skanstes]] un [[Grostonas iela]]s krustojumā. |
|||
** Šaursliežu dzelzceļa posmā [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]] darbu sāka jauna privātā dzelzceļa kompānija SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis". |
|||
* [[8. janvāris]] — [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrā]] tika reģistrēts pirmais [[komersants]]. |
* [[8. janvāris]] — [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrā]] tika reģistrēts pirmais [[komersants]]. |
||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. jūlijs, plkst. 17.50
| Pasaulē: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
| Latvijā: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
| Laikapstākļi: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
| Sportā: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
| Kino: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
Šajā lapā ir apkopoti 2002. gada notikumi Latvijā un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē.
Valsts amatpersonas
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga | |
| 7. Saeimas priekšsēdētājs | Jānis Straume (līdz 5. novembrim) | |
| 8. Saeimas priekšsēdētājs | Ingrīda Ūdre (no 5. novembra) | |
| Ministru prezidents | Andris Bērziņš (līdz 7. novembrim) | Bērziņa Ministru kabinets |
| Einars Repše (no 7. novembra) | Repšes Ministru kabinets |
Notikumi
Janvāris
- 1. janvāris:
- Darbu sāka vienotais pārtikas aprites valsts uzraudzības dienests — Pārtikas un veterinārais dienests.
- Endrjū Rasbašs kļuva par Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju.[1]
- 3. janvāris:
- Kārtējā 2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas sēdē, kurā analizē piedāvātos hokeja haļļu celtniecības vietu variantus, par piemērotāko vietu lielajai hallei tiek atzīts laukums Rīgā, Skanstes un Grostonas ielas krustojumā.
- Šaursliežu dzelzceļa posmā Gulbene—Alūksne darbu sāka jauna privātā dzelzceļa kompānija SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis".
- 8. janvāris — Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts pirmais komersants.
Februāris
- 28. februāris — Briselē darbu sāka Eiropas Konvents par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, kura sastāvā bija arī ES dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvji.[1]
Aprīlis
- 22. aprīlis — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Telekomunikācijas un Informāciju tehnoloģijas."[1]
Maijs
- 22.—25. maijs Rīgā notika Lietuvas dienas, kurās Latvijas iedzīvotāji varēja iepazīties ar Lietuvas uzņēmumiem un kultūru. Uz šo pasākumu ieradās arī Lietuvas republikas premjerministrs Aļģirds Brazausks.
Jūnijs
- 11. jūnijs — iestāšanās ES sarunu sanāksmē Luksemburgā tika slēgtas sarunu sadaļas "Nodokļi", "Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija" un "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".[1]
Oktobris
- 5. oktobris — 8. Saeimas vēlēšanas: lielāko vietu skaitu Saeimā ieguva partijas un apvienības Jaunais laiks (26), Par Cilvēka Tiesībām Vienotā Latvijā (25), Tautas partija (20).[2]
- 21. oktobris — ES dalībvalstu un kandidātvalstu ministru konferencē Luksemburgā tika akceptētas galvenās vadlīnijas jaunajam ES Ziemeļu Dimensijas (ZD) iniciatīvas rīcības plānam 2004.—2006. gadam.[1]
Novembris
- 1. novembris — radiostacija Super FM piedzīvoja formāta izmaiņas, kā rezultātā tās nosaukums tika mainīts uz European Hit Radio un sauklis uz "eiropā pirktāko dziesmu radio".[3]
- 7. novembris — LR Saeima atvēra pastāvīgo biroju Eiropas Parlamentā Briselē.[1]
Decembris
- 12. decembris — Rīgā, Ķīpsalā tika atklāts Tirdzniecības centrs "Olympia".[4]
- 13. decembris — Kopenhāgenā Eiropas Savienības Padome pieņem lēmumu par iestāšanās sarunu pabeigšanu un desmit ES kandidātvalstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Maltas un Kipras — uzaicināšanu iestāties Eiropas Savienībā.[1]
Kultūra
- 23. maijs — Igaunijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Marija Naumova no Latvijas.
Zinātne
- februāris — Latvijas ģeodēzisti piedalījās Karnakas tempļa izpētē Ēģiptē.
- aprīlis — notika veiksmīga sirds transplantācijas operācija.
- maijs — Rīgā notika 2. Latvijas ķirurgu kongress.
Miruši
- 11. februāris — Boriss Bērziņš, latviešu gleznotājs un zīmētājs (dzimis 1930.)
- 14. aprīlis — Imants Daudišs, latviešu politiķis (dzimis 1945.)
- 28. maijs — Roberts Emīls Feldmanis, luterāņu mācītājs (dzimis 1910.)
- 11. jūnijs — Regīna Ezera, latviešu rakstniece (dzimusi 1930.)
- 21. augusts — Uldis Cielēns, latviešu zinātnieks (dzimis 1940.)
- 25. oktobris — Gunārs Cīrulis (Gabriels Civjans), ebreju izcelsmes Latvijas rakstnieks (dzimis 1923.)
- 9. decembris — Roberts Jurdžs, latviešu ārsts un politiķis (dzimis 1963.)
Skatīt arī
Piezīmes un atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises, arhivi.lv
- ↑ 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti, cvk.lv
- ↑ Tā ir radio nākotne, Žurnāls "Sakaru Pasaule", 1(29) - 2003
- ↑ Jaunajā "Maxi Rimi" ieguldīti 3,3 miljoni eiro, financenet.lv, 12.12.2002.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |