2002. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
| Latvijā: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
| Laikapstākļi: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
| Sportā: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
| Kino: | 1999 2000 2001 - 2002 - 2003 2004 2005 |
Šajā lapā ir apkopoti 2002. gada notikumi Latvijā un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē.
Valsts amatpersonas
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga | |
| 7. Saeimas priekšsēdētājs | Jānis Straume (līdz 5. novembrim) | |
| 8. Saeimas priekšsēdētājs | Ingrīda Ūdre (no 5. novembra) | |
| Ministru prezidents | Andris Bērziņš (līdz 7. novembrim) | Bērziņa Ministru kabinets |
| Einars Repše (no 7. novembra) | Repšes Ministru kabinets |
Notikumi
Janvāris
- 1. janvāris — Endrjū Rasbašs kļuva par Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju.[1]
- 8. janvāris — Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts pirmais komersants.
Februāris
- 28. februāris — Briselē darbu sāka Eiropas Konvents par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, kura sastāvā bija arī ES dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvji.[1]
Aprīlis
- 22. aprīlis — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Telekomunikācijas un Informāciju tehnoloģijas."[1]
Maijs
- 22.—25. maijs Rīgā notika Lietuvas dienas, kurās Latvijas iedzīvotāji varēja iepazīties ar Lietuvas uzņēmumiem un kultūru. Uz šo pasākumu ieradās arī Lietuvas republikas premjerministrs Aļģirds Brazausks.
Jūnijs
- 11. jūnijs — iestāšanās ES sarunu sanāksmē Luksemburgā tika slēgtas sarunu sadaļas "Nodokļi", "Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija" un "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".[1]
Oktobris
- 5. oktobris — 8. Saeimas vēlēšanas: lielāko vietu skaitu Saeimā ieguva partijas un apvienības Jaunais laiks (26), Par Cilvēka Tiesībām Vienotā Latvijā (25), Tautas partija (20).[2]
- 21. oktobris — ES dalībvalstu un kandidātvalstu ministru konferencē Luksemburgā tika akceptētas galvenās vadlīnijas jaunajam ES Ziemeļu Dimensijas (ZD) iniciatīvas rīcības plānam 2004.—2006. gadam.[1]
Novembris
- 1. novembris — radiostacija Super FM piedzīvoja formāta izmaiņas, kā rezultātā tās nosaukums tika mainīts uz European Hit Radio un sauklis uz "eiropā pirktāko dziesmu radio".[3]
- 7. novembris — LR Saeima atvēra pastāvīgo biroju Eiropas Parlamentā Briselē.[1]
Decembris
- 12. decembris — Rīgā, Ķīpsalā tika atklāts Tirdzniecības centrs "Olympia".[4]
- 13. decembris — Kopenhāgenā Eiropas Savienības Padome pieņem lēmumu par iestāšanās sarunu pabeigšanu un desmit ES kandidātvalstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Maltas un Kipras — uzaicināšanu iestāties Eiropas Savienībā.[1]
Kultūra
- 23. maijs — Igaunijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Marija Naumova no Latvijas.
Zinātne
- februāris — Latvijas ģeodēzisti piedalījās Karnakas tempļa izpētē Ēģiptē.
- aprīlis — notika veiksmīga sirds transplantācijas operācija.
- maijs — Rīgā notika 2. Latvijas ķirurgu kongress.
Miruši
- 11. februāris — Boriss Bērziņš, latviešu gleznotājs un zīmētājs (dzimis 1930.)
- 14. aprīlis — Imants Daudišs, latviešu politiķis (dzimis 1945.)
- 28. maijs — Roberts Emīls Feldmanis, luterāņu mācītājs (dzimis 1910.)
- 11. jūnijs — Regīna Ezera, latviešu rakstniece (dzimusi 1930.)
- 21. augusts — Uldis Cielēns, latviešu zinātnieks (dzimis 1940.)
- 25. oktobris — Gunārs Cīrulis (Gabriels Civjans), ebreju izcelsmes Latvijas rakstnieks (dzimis 1923.)
- 9. decembris — Roberts Jurdžs, latviešu ārsts un politiķis (dzimis 1963.)
Skatīt arī
Piezīmes un atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises, arhivi.lv
- ↑ 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti, cvk.lv
- ↑ Tā ir radio nākotne, Žurnāls "Sakaru Pasaule", 1(29) - 2003
- ↑ Jaunajā "Maxi Rimi" ieguldīti 3,3 miljoni eiro, financenet.lv, 12.12.2002.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |