Pāriet uz saturu

Augustova

Vikipēdijas lapa
Augustova
{{{official_name}}}
Augustova Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "vojevodiste"Nezināma vērtība "citi nosaukumi"Nezināma vērtība "iedzīvotāji"Nezināma vērtība "valsts"Nezināma vērtība "valsts_en"Nezināma vērtība "mājaslapa"Nezināma vērtība "apriņķis"Nezināma vērtība "koordinātes"Nezināma vērtība "pilsētas tiesības"Nezināma vērtība "iedz_stat_gads"Nezināma vērtība "nosaukums"Nezināma vērtība "ģerbonis"Nezināma vērtība "karte"

Ezera krastmala Augustuvā naktī

Augustuva arī Augustova (Augustów) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podļases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem. Uz ziemeļaustrumiem no pilsētas atrodas liels meža masīvs - 1600 km2 lielā Augustuvas gārša (Puszcza Augustowska). Caur pilsētu XIX gadsimtā izveidots Augustuvas kanāls, kas savieno Vislas un Nemunas upes.

Rakstos pirmoreiz minēta 1496. gadā, bet pilsētas tiesības 1557. gadā tai piešķīra Sigismunds II Augusts no kā pilsētas nosaukums. Līdz Ļubļinas ūnijai 1596. gadā pilsēta ietilpa Lietuvas lielkņazistē, bet vēlāk - Polijā kaut arī pilsētas kapi bija Lietuvā. 1795. gadā Augustuvu anektēja Prūsija, bet no 1807. gada tā bija Varšavas hercogistes, bet no vēlāk - Polijas karalistes (Krievijas) sastāvā.

1. pasaules kara laikā 1914. gadā šeit notika Augustuvas kauja, kaujas pilsētas apkārnē notika arī poļu-lietuviešu kara laikā 1920. gadā. 2. pasaules kara laikā pilsētu vispirms ieņēma padomju karaspēks, tomēr pēc kara, atšķirībā no citām Polijas austrumu teritorijām, tā tika atdota Polijai. 1945. gada jūnijā apkārtnes mežos (arī tuvējā Lietuvā) NKVD un poļu varas iestādes veica liela mēroga Armia Krajowa kaujinieku tvarstīšanas operāciju. Tika apcietināti apmēram 2000 poļu kaujinieku.

ASV matemātiķa Emīla Leona Posta (Emil Leon Post, 1897 - 1954) dzimtā pilsēta.

1970. gadā Augustuva tika oficiāli atzīta par kurortpilsētu.

2007. gadā, sakarā ar Via Baltica Augustuvas apvedceļa izbūvi (ceļš gāja cauri pilsētas centram), izcēlās konflikts starp Polijas valdību un Eiropas Komisiju. EK un vairākas ekoloģiskās organizācijas uzskatīja, ka jaubūvējamais autoceļš izjauks ekoloģisko līdzsvaru Rospudas upes ielejā - aizsargājamā dabas teritorijā un iemīļotā ūdenstūrisma maršrutā.