- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Cesvaine (stacija).
Cesvaine (vācu: Seßwegen) ir pilsēta un Cesvaines novada centrs Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas. Cesvaine atrodas Vidzemes augstienē pie Sulas upītes, kas tek cauri Cesvaines parkam. Pilsētu šķērso autoceļi P37 un P38, gar dienvidaustrumu robežu iet Pļaviņu—Gulbenes dzelzceļš (stacija Cesvaine).
Vēsture
Cesvaine 12. un 13. gadsimtā bija letgaļu valsts Letijas pilsnovads.
Vēstures avotos Cesvaines pilsēta (latīņu: urbs Zcessowe) pirmo reizi pieminēta 1209. gada Rīgas bīskapa līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi.[4] 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu no zemes, kas bija pārgājusi Bebernines pakļautībā. 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne.
Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla Rīgas arhibīskapa Cesvaines pili un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. Livonijas kara laikā 1577. gadā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem.
1582. gadā Cesvaines novadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes teritorijā. 1656. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja.
1815. gadā Cesvaines muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Apdzīvotā vieta no jauna sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē ap muižas centru un dzelzceļa staciju. 1932. gadā Cesvainei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (vēlāk — pilsētciemata) statusu.
No 1949. līdz 1956. gadam Cesvaine bija Cesvaines rajona centrs. 1957. gadā Cesvainei pievienoja Aizkujas ciemu, izveidojot Cesvaines lauku teritoriju. 1991. gadā Cesvainei piešķir pilsētas tiesības, 2009. gadā tā kļūst par Cesvaines novada centru.
Apskates objekti
- Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1879. gadā pēc Berči projekta un celta gotiskajā stilā. Visi trīs zvani izgatavoti Vācijā. Baznīca atjaunota 1929. gadā un 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Baznīcā ir J. Bīnes altārglezna „Kristus pie krusta“. Baznīcas ērģeles atjaunoja 2002. gadā.
- Cesvaines pilskalns — Baronkalns. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi (V. Urtāns, 1965) pilskalns bijis apdzīvots jau senākajā dzelzs laikmetā (no 500. gada BC). Atrasti dzelzs naži, slēdzenes, kaula rūceņi, kauri gliemežvāki, bronzas krustiņš, 3 Hamburgas sudraba monētas u.c. un 1086 māla trauku lauskas. Pilskalna malas bijušas nocietinātas ar guļbaļķu divrindu sienu un kamerām. Kad celtne nodega, to nolīdzināja un cēla no jauna. Visblīvāk senvieta bijusi apdzīvota 12. un 13. gadsimtos. Pilskalns atrodas Sūlas upītes līkumā. Dienvidu un austrumu pusē pilskalns ir 14–16 m augsts, bet rietumu pusē tikai 8–10 m. Plakums 70 m garš un ap 25 m plats. Rietumu nogāzē vēlākos laikos ierīkots uzbraucamais ceļš.
Pilskalns savu otro nosaukumu — Baronkalns ieguvis pēc 1904. gada, kad te tika apglabāts muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs.
Cilvēki
Cesvainē dzimuši, mācījušies vai strādājuši:
- Jakobs Mihaels Reinholds Lencs (Jakob Michael Reinhold Lenz, 1751—1792), rakstnieks;
- Augusts Saulietis (1869—1933), latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors.
- Pēteris Sarķis, fabulists;
- Bebru Juris, rakstnieks;
- Jānis Ezeriņš, rakstnieks;
- Doku Atis, rakstnieks;
- Marija Gubene, ērģelniece;
- Anda Līce, dzejniece.
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Cesvaine laiku lokos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. janvārī. Skatīts: 2011. gada 23. aprīlī.
|
---|
| Pastāvēja no 2009. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam | | |
|
|
---|
| Valstspilsētas | |
---|
| Novadu pilsētas | |
---|
|
|
---|
| Novadu centri | |
---|
| Bijušie novadu centri | |
---|
| Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas. |
|
|
---|
| Pilsētas | |
---|
| Novadi | |
---|
| Pagasti | |
---|
| Teritoriālās vienības | |
---|
|