Pāriet uz saturu

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Riteņbraukšanas klasikas)

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības ir profesionālas viendienas šosejas sacensības starptautiskajā kalendārā. Vairums no sacensībām, no kurām visas notiek Rietumeiropā, profesionālo sacensību kalendārā ir bijušas jau vairākas desmitgades, bet vecākās pirmoreiz notikušas jau 19. gadsimtā. Parasti tās notiek katru gadu aptuveni tajā pašā datumā. Piecas nozīmīgākās no šīm sacensībām tiek sauktas par klasiku "pieminekļiem".

2005.-2007. gada sezonās klasikas bija daļa no UCI ProTour sacensību sērijas, kuru organizēja Starptautiskā Riteņbraukšanas federācija. Šajā kopvērtējumā bija iekļautas arī vairākas daudzdienu sacensības kā Tour de France, Giro d'Italia, Vuelta a España, Parīze—Nica un Critérium du Dauphiné Libéré, kā arī vairākas citas viendienas sacensības. ProTour aizvietoja Šosejas riteņbraukšanas Pasaules kausa seriālu, kurš iekļāva tikai viendienas sacensības. 2008. gada sezonā vairums no klasikām un visas lielās tūres nebija ProTour sastāvā saistībā ar nesaskaņām starp UCI un ASO, kura organizē Tour de France un vairākas citas lielas sacensības. 2009. gadā ProTour tika nomainīts ar UCI Pasaules tūri un sastāvā iekļautas daudzas no šīm sacensībām.

Profesionālās sacensības, kuras UCI apzīmē kā klasikas:

Pavasara klasikas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Milāna—Sanremo (Itālija) – gada pirmā īstā klasika, itāliski tā tiek saukta par La Primavera (pavasaris), sacensības parasti notiek svētdienā, kura ir vistuvāk pirmajai pavasara dienai. Pirmoreiz notika 1907. gadā.
Bruģētās klasikas
  • Gente—Vevelgema (Beļģija) – pirmā no "Pavasara klasikām", pirmoreiz notika 1934. gadā
  • E3 Harelbeke (Beļģija) – pirmoreiz notika 1958. gadā.
  • Flandrijas tūre (Beļģija) – Vlaanderens mooiste ("Flandrijas skaistākā") parasti notiek aprīļa sākumā. Pirmoreiz notika 1913. gadā.
  • Parīze—Rubē (Francija) – La Reine ("Klasiku karaliene") vai l'Enfer du Nord ("Ziemeļu elle") tradicionāli notiek nedēļu pēc Flandrijas tūres, pirmoreiz notika 1896. gadā
Ardēnu klasikas
  • Amstel Gold Race (Nīderlande) – parasti notiek aprīļa vidū. Pirmoreiz notika 1966. gadā.
  • La Flèche Wallonne (Beļģija) – pirmoreiz notika 1936. gadā, Valoņu bulta tradicionāli notiek nedēļas vidū starp Amstel Gold un Ljēža—Bastoņa—Ljēža sacensībām.
  • Ljēža—Bastoņa—Ljēža (Beļģija) – notiek aprīļa beigās. La Doyenne, vecākā klasika, pirmoreiz notika 1892. gadā.

Kopā Milāna—Sanremo, Bruģētās klasikas un Ardēnu klasikas veido "Pavasara klasikas", visas notiek martā un aprīlī.

Vasaras klasikas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seazonas atklāšanas sacensības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieci riteņbraukšanas pieminekļi ir vecākie un prestižākie viendienas notikumi sacensību kalendārā.[1][2][3] Tie ir:

Tikai trīs braucēji savas karjeras laikā ir uzvarējuši visos piecos "pieminekļos": Rodžers De Vlāminks, Riks Van Lojs un Edijs Merkss, visi trīs ir beļģi un tikai Edijs Merkss ir katru no tiem uzvarējis vairāk kā vienu reizi. Viņiem gandrīz pievienojās īrs Šons Kelijs, uzvarot visos citos pieminekļos, bet Flandrijas tūrē trīsreiz finišējot otrais (1984, 1986 un 1987). Nīderlandietis Enī Keipers uzvarēja visos pieminekļos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža, kurā viņš finišēja otrais 1980. gadā. Arī francūzis Luizons Bobē uzvarēja visos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža. Beļģu braucējam Fredam De Breinem arī pietrūka vienas uzvaras, viņš bija otrais Giro di Lombardia 1955. gadā. Tāpat Žermēns Derike uzvarēja visos, izņemot Giro di Lombardia. No 21. gadsimta braucējiem vispusīgākais ir Filips Žilbērs, kam pietrūka tikai Milāna—Sanremo uzvaras.

Visvairāk "pieminekļu" uzvaru

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašreizējais rekorda īpašnieks
Aktīvs braucējs
Braucējs Valsts Pirmā
uzvara
Pēdējā
uzvara
M—S Ft P—R L—B—L GdL Kopā
Merkss, EdijsEdijs Merkss Karogs: Beļģija Beļģija 1966 1976 7 2 3 5 2 19
De Vlāminks, RodžersRodžers De Vlāminks Karogs: Beļģija Beļģija 1970 1979 3 1 4 1 2 11
Džirardenjo, KostanteKostante Džirardenjo Karogs: Itālija Itālija 1918 1928 6 3 9
Kopi, FaustoFausto Kopi Karogs: Itālija Itālija 1946 1954 3 1 5 9
Kelijs, ŠonsŠons Kelijs Karogs: Īrija Īrija 1983 1992 2 2 2 3 9
Van Lojs, RiksRiks Van Lojs Karogs: Beļģija Beļģija 1958 1965 1 2 3 1 1 8
Bartali, DžinoDžino Bartali Karogs: Itālija Itālija 1939 1950 4 3 7
Bonens, TomsToms Bonens Karogs: Beļģija Beļģija 2005 2012 3 4 7
Kančellāra, FabiansFabians Kančellāra Karogs: Šveice Šveice 2006 2014 1 3 3 7
Pelisjē, AnrīAnrī Pelisjē Karogs: Francija Francija 1911 1921 1 2 3 6
Binda, AlfredoAlfredo Binda Karogs: Itālija Itālija 1925 1931 2 4 6
De Breine, FredsFreds De Breine Karogs: Beļģija Beļģija 1956 1959 1 1 1 3 6
Mozers, FrančeskoFrančesko Mozers Karogs: Itālija Itālija 1975 1984 1 3 2 6
Ardžentins, MorenoMoreno Ardžentins Karogs: Itālija Itālija 1985 1991 1 4 1 6
Musēvs, JohansJohans Musēvs Karogs: Beļģija Beļģija 1993 2002 3 3 6
Belloni, GaetanoGaetano Belloni Karogs: Itālija Itālija 1915 1928 2 3 5
Van Stēnbergens, RiksRiks Van Stēnbergens Karogs: Beļģija Beļģija 1944 1954 1 2 2 5
Ino, BernārsBernārs Ino Karogs: Francija Francija 1977 1984 1 2 2 5
Bartoli, MikeleMikele Bartoli Karogs: Itālija Itālija 1996 2003 1 2 2 5
Betīni, PaoloPaolo Betīni Karogs: Itālija Itālija 2000 2006 1 2 2 5
Žilbērs, FilipsFilips Žilbērs Karogs: Beļģija Beļģija 2009 2019 1 1 1 2 5
Rebrī, GastonsGastons Rebrī Karogs: Beļģija Beļģija 1931 1935 1 3 4
Sheperss, AlfonssAlfonss Sheperss Karogs: Beļģija Beļģija 1929 1935 1 3 4
Bobē, LuizonsLuizons Bobē Karogs: Francija Francija 1951 1956 1 1 1 1 4
Dereike, ŽermēnsŽermēns Dereike Karogs: Beļģija Beļģija 1953 1958 1 1 1 1 4
Džimondi, FeličeFeliče Džimondi Karogs: Itālija Itālija 1966 1974 1 1 2 4
Godefrots, ValtersValters Godefrots Karogs: Beļģija Beļģija 1967 1978 2 1 1 4
Keipers, HenīHenī Keipers Karogs: Nīderlande Nīderlande 1981 1985 1 1 1 1 4
Rāss, JansJans Rāss Karogs: Nīderlande Nīderlande 1977 1983 1 2 1 4
Cābels, ĒriksĒriks Cābels Karogs: Vācija Vācija 1997 2001 4 4
Valverde, AlehandroAlehandro Valverde Karogs: Spānija Spānija 2006 2017 4 4
  1. Cycling Hall of Fame: Introduction, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
  2. Cycling Monuments, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
  3. "Cancellara dreams of all winning all five of cycling monuments", CyclingNews.com, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12