What do you think?
Rate this book
Süngete vete vaimud
16-aastane Anika naaseb kunagisse kodulinna, kust ta põgenes valusate lapsepõlvemälestuste ‒ pinged perekonnas, koolikiusamine, heidikuks olemine ‒ eest. Neiu kannab endas ikka veel talle kunagi osaks saanud ülekohut, kuid väliselt on ta täiesti muutunud. Keegi ei tunne teda ära. Ta pole enam Anika, vaid Ana.
Peagi otsustavad Ana ja tema sõbrad võtta vastu väljakutse – veeta nädalavahetus üleujutuste piirkonnas asuvas talumajas, mis on kuulus legendide ja hirmuäratavate sündmuste poolest. Lõbus õhtu muutub aga tõeliseks õudusunenäoks, mille keskmes on salapäraselt kadunud tüdruk. Enam pole võimalik aru saada, mis on tõeline, mis unustatud, mis väljamõeldud. Mis tegelikult selle öö sündmuste taga on – seletamatud müstilised jõud, narkootikumid või kättemaks? Või äkki need kõik koos?
Auhinnatud krimipõnevik noortele!
Peagi otsustavad Ana ja tema sõbrad võtta vastu väljakutse – veeta nädalavahetus üleujutuste piirkonnas asuvas talumajas, mis on kuulus legendide ja hirmuäratavate sündmuste poolest. Lõbus õhtu muutub aga tõeliseks õudusunenäoks, mille keskmes on salapäraselt kadunud tüdruk. Enam pole võimalik aru saada, mis on tõeline, mis unustatud, mis väljamõeldud. Mis tegelikult selle öö sündmuste taga on – seletamatud müstilised jõud, narkootikumid või kättemaks? Või äkki need kõik koos?
Auhinnatud krimipõnevik noortele!
144 pages, Paperback
First published January 2, 2020
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 83 reviews
January 12, 2023
"Cilvēks ir kā upe, es sev atkārtoju. Vai viena upe var aprīt otru?"
Pusaudžu grāmata. Grāmata par pusaudžiem vai drīzāk ... par jauniem cilvēkiem.
Par melnajām dzelmēm, kas katram atradīsies iekšā. Dažiem vairāk, dažiem mazāk.
Vai tu vari aizbēgt no pagātnes, mainot vārdu un uzvedību? Vai pele var kļūt par kaķi?
Tēma smaga, bet lasīt bija viegli.
Lieliska teksta struktūra (brīžiem tik lakoniski sāpīga), valoda. Šī ir tā kārtējā reize, kad tulkotājai Dacei Meierei ir izdevies pārcelt autora vārdu mūziku (vārdu mūzikas ideja aizņemta no Paskāla Mersjē "Vārdu svara").
Ja par sižetu, tad līdz pat beigām līdzi vijas noslēpums, kas tad īsti notika tajā palu ūdeņu ieskautajā mājā. Un tam visam pa vidu - tik pusaudziski pusaudži. Tas tādā ļoti pieaugušas sievietes skatījumā. Interesanti, kā es būtu lasījusi un uztvērusi šo grāmatu pirms gadiem trīsdesmit, kā to uztveru vienaudži?
Noslēgums man bija negaidīts, bet guvu sev skaidrojumu, kāpēc man Matiejus un Anas attiecības likās tik atšķirīgas no pārējiem. Tādas kā norakstītas no pusaudzības ilgām.
Gribu uzteikt grāmatas māksliniecisko noformējumu, kas man sasaucās ar Kotrīnas Zīles "Samainītais".
Pusaudžu grāmata. Grāmata par pusaudžiem vai drīzāk ... par jauniem cilvēkiem.
Par melnajām dzelmēm, kas katram atradīsies iekšā. Dažiem vairāk, dažiem mazāk.
Vai tu vari aizbēgt no pagātnes, mainot vārdu un uzvedību? Vai pele var kļūt par kaķi?
Tēma smaga, bet lasīt bija viegli.
Lieliska teksta struktūra (brīžiem tik lakoniski sāpīga), valoda. Šī ir tā kārtējā reize, kad tulkotājai Dacei Meierei ir izdevies pārcelt autora vārdu mūziku (vārdu mūzikas ideja aizņemta no Paskāla Mersjē "Vārdu svara").
Ja par sižetu, tad līdz pat beigām līdzi vijas noslēpums, kas tad īsti notika tajā palu ūdeņu ieskautajā mājā. Un tam visam pa vidu - tik pusaudziski pusaudži. Tas tādā ļoti pieaugušas sievietes skatījumā. Interesanti, kā es būtu lasījusi un uztvērusi šo grāmatu pirms gadiem trīsdesmit, kā to uztveru vienaudži?
Noslēgums man bija negaidīts, bet guvu sev skaidrojumu, kāpēc man Matiejus un Anas attiecības likās tik atšķirīgas no pārējiem. Tādas kā norakstītas no pusaudzības ilgām.
Gribu uzteikt grāmatas māksliniecisko noformējumu, kas man sasaucās ar Kotrīnas Zīles "Samainītais".
February 1, 2023
Vai nu neesmu objektīva un man ļoti patīk grāmatas, kas domātas pusaudžiem, vai arī šis ir tiešām forši uzrakstīts stāsts ar ievelkošu sižetu un detektīva elementiem. Gāju aplūkot internetā lietuviešu autori Ignė Zarambaitė. Izrādās, rakstiece ir vairāku bērnu grāmatu autore un šis ir bijis pirmais mēģinājums iejusties pusaudžu pasaulē, turklāt, gana veiksmīgs, jo Meldzelmji ieguvuši titulus: labākā grāmata pusaudžiem 2020. gadā Lietuvā un The White Ravens sarakstā (ikgadējā internacionāla bērnu un jauniešu grāmatu izlase). Ak, ja vien tik viegli būtu ieinteresēt jauniešus lasīt!
January 1, 2023
mums katram ir savi melndzelmji. tie vieni, kuri pieskata un notur virs ūdens, un tie citi, kas kā engurs novelk līdz pašai dzelmei. svarīgi laikam ir mācēt laikus atpazīt kā vienus, tā otrus.
beigas stāstu sagrieza kājām gaisā. tāpēc vien ir vērts peldēt kopā ar grāmatas varoņiem.
beigas stāstu sagrieza kājām gaisā. tāpēc vien ir vērts peldēt kopā ar grāmatas varoņiem.
September 20, 2020
Senokai neskaičiau paaugliams skirtos knygos. Kaži, ar išvis skaičiau kažką, kas skirta būtent mokyklinio amžiaus skaitytojui, todėl buvo labai įdomu susipažinti su šio tipo literatūra.
Knyga mane nustebino ir patraukė tuo, kad nei gyvenimas, nei veikėjai nepagražinami ir nesijaučia to “nekalbėkime apie tai prie vaikų” prieskonio. Pagrindinė veikėja ne visada elgiasi gerai, knygoje kalbama apie narkotikus, seksą, paauglių merginų santykius su suaugusiais vyrais. Žodžiu pasaulis vaizduojamas toks, koks yra ir iš skaitytojo tikimasi, kad jis jau pakankamai subrendęs susidurti ir su tamsiaisiais gyvenimo aspektais. T.y. skaitytojas pagal gebėjimą suprasti gretinamas su suaugusiuoju.
Tačiau, tuo pačiu metu, vis pasijunta toks lyg ir dirbtinis pasakojimo supaprastinimas, buitinių detalių akcentavimas, tarsi tas pats skaitytojas, kuris turi suprasti apie kerštą ar seksą, negalėtų suprasti sudėtingesnio, vaizdingesnio, visapusiškesnio teksto. Galbūt būtų galima manyti, kad toks stilius buvo pasirinktas sąmoningai, tačiau retkarčiais paauglė veikėjai pradeda mąstyti lyg ir per sudėtingai ir per daug “suaugėliškai” ir taip atsiranda jausmas, kad kažkuris orkestro instrumentas truputį nugroja į pievas.
Dar vieną pagalį į savo skaitymo malonumo ratą įkišau visiškai savarankiškai: iš pavadinimo, aprašymo ir knygos apipavidalinimo susikūriau iliuziją, kad tai būsianti mistinė istorija. Bet ji tokia nėra. Tai labai stipriai mokykla bei santykiais (su klasiokais, tėvais, draugais) besiremiantis pasakojimas, kuriame numanomi mistiniai elementai tik sušmėžuoja, tačiau taip ir neužima jokių dominuojančių pozicijų.
Na ir pabaiga. Knygos. Tokia...
Būna kartais kūriniuose pasilieka vienas ar keli neiššovę Čechovo šautuvai. Tai šiuo atveju pabaigoje iššauna tas šautuvas, kurio niekas prieš tai ant vinies neužkabino. Žodžiu finalas gan netikėtas, bet labiau iš tos serijos “whaaat?”
Knyga mane nustebino ir patraukė tuo, kad nei gyvenimas, nei veikėjai nepagražinami ir nesijaučia to “nekalbėkime apie tai prie vaikų” prieskonio. Pagrindinė veikėja ne visada elgiasi gerai, knygoje kalbama apie narkotikus, seksą, paauglių merginų santykius su suaugusiais vyrais. Žodžiu pasaulis vaizduojamas toks, koks yra ir iš skaitytojo tikimasi, kad jis jau pakankamai subrendęs susidurti ir su tamsiaisiais gyvenimo aspektais. T.y. skaitytojas pagal gebėjimą suprasti gretinamas su suaugusiuoju.
Tačiau, tuo pačiu metu, vis pasijunta toks lyg ir dirbtinis pasakojimo supaprastinimas, buitinių detalių akcentavimas, tarsi tas pats skaitytojas, kuris turi suprasti apie kerštą ar seksą, negalėtų suprasti sudėtingesnio, vaizdingesnio, visapusiškesnio teksto. Galbūt būtų galima manyti, kad toks stilius buvo pasirinktas sąmoningai, tačiau retkarčiais paauglė veikėjai pradeda mąstyti lyg ir per sudėtingai ir per daug “suaugėliškai” ir taip atsiranda jausmas, kad kažkuris orkestro instrumentas truputį nugroja į pievas.
Dar vieną pagalį į savo skaitymo malonumo ratą įkišau visiškai savarankiškai: iš pavadinimo, aprašymo ir knygos apipavidalinimo susikūriau iliuziją, kad tai būsianti mistinė istorija. Bet ji tokia nėra. Tai labai stipriai mokykla bei santykiais (su klasiokais, tėvais, draugais) besiremiantis pasakojimas, kuriame numanomi mistiniai elementai tik sušmėžuoja, tačiau taip ir neužima jokių dominuojančių pozicijų.
Na ir pabaiga. Knygos. Tokia...
Būna kartais kūriniuose pasilieka vienas ar keli neiššovę Čechovo šautuvai. Tai šiuo atveju pabaigoje iššauna tas šautuvas, kurio niekas prieš tai ant vinies neužkabino. Žodžiu finalas gan netikėtas, bet labiau iš tos serijos “whaaat?”
Read
January 3, 2023"Sāku prātot, ka mēs visi esam kā melndzelmji. Vienlaikus gan gaismas, gan tumsas radījumi. Reizēm alkstam, reizēm ienīstam, reizēm kādam palīdzam, bet reizēm tiesājam." (134.lpp.)
Melndzelmji- viltīgās mares dievietes Jumpīras tumšie palīgi, kas noslīcina cilvēkus. Kas viņi ir? Melnie spēki vai taisnības lēmēji, kas nosaka citu likteni?
Šajā jauniešu detektīvā teikumi skan, kā brienot pa dubļaini stindzinošu upes gultni- šļakstās uz visām malām, bet pēdas no pirkstgaliem līdz papēžiem iestieg glumajās dūņās, ceļi ļimst un nav iespējams izbrist krastā sausam, ja vien vispār ir iespējams no šī stāsta izkārnīties laukā.
"Melndzelmji" ir tas tumšais purva stāsts, pēc kādiem es alkstu- ar simtiem tumši pelēko izmisuma nokrāsu, kas cenšas viena otru pārspēt savā drūmumā. Ja reiz esi ielīdis purvājā, nāksies vien skatīties acīs akacim. Un te to ir neskaistāmi- vienaudžu apsmiešana, nievāšana, pusaudžu izmisums, dažādu aizliegto vielu lietošana, nāve, depresija un citas problēmas ar ko saskaras trauslajā jauniešu vecumā.
Sešpadsmitgadīgā Ana ir izgudrojusi sevi no jauna, it kā svara nomešana un vārda mainīšana ļautu nomest veco ādu un izmainīt personību. Bet uzsākot draudzību vilku barā, Ana mēģina no sevis izdzēst upura lomu, pašai kļūstot par plēsēju un medījot citus vājākos. Pēc kādas izaicinājuma nakts, kurā jauniešu grupa laivās dodas uz pamestu namu applūdušā teritorijā, viena no meitenēm neatgriežas. Atmiņas par notikumiem tajā naktī, sajaukušās ar alkoholu un citām vielām, vijas ar murgiem un fantāziju, to visu gribas noslīcināt tāpat kā uzplaikstnījumus no iepriekšējās dzīves, kad Ana vēl bija Anika. Kas notika ar Deimanti? Un, vai mistiskie tumšie tēli melndzelmji nav ikvienā no mums- gatavi tiesāt un slīcināt?
"Tātad...cilvēks- ūdens. Daži ir kā upe, citi kā avots, trešie kā jūra, bet visi mainīgi, jo tāda vienkārši ir mūsu daba....(..).. Ūdenim ir gan virsma, gan dibens, taču vissvarīgākais ir tas, kas atrodas starp šīm divām robežām." (116.lpp.)
Ignes Zarambaites teksts ir nostrādāts kā asa lāsteka- jo vairāk tveries pie vārdiem, jo ātrāk tas kūst tavās rokās un materializējas unikālā veidolā, ļaujot slāni pa slānim izklāties apziņā. Plūstošs un reizē gaistošs, dzejiski hipnotizējošs un tumši ievelkošs. Te nav jāmeklē pēc pareizājām atbildēm, jo autore vairākkārtīgi vedina sapludināt iztēli ar realitāti, ļaujot katram tekstu saprast pa savam.
Pusaudzība ir tā, kas velk mūs dzelmē, pārraujot visas saiknes ar bērnišķīgo naivumu, kurā neskatoties uz drūmo realitāti, dominē vēlme būt labam un ticēt brīnumiem. Pusaudzība nesaudzē. Pusaudzība iegrūž ledainā ūdenī un liek cīnīties ne tikai ar tumsu, kas valda citos, bet arī to piķa melnumu, kas mīt mūsos pašos. Pusaudzība lauž un veido pa savam. Pusaudzība ir kā neeksistējoša teritorija, kurā tik viegli apmaldīties savos lēmumos, sagrūt zem savas izveidotās maskas un pazaudēties tumšākajos purva nostūros.
Latviešu izdevums ar Ellas Mežules ilustrācijām niansēti uztver dzelmes spēcīgo vilinājumu, no kura ir grūti atrauties, detaļās iestrādājot palu ūdens duļķainumu un kontrastējošo sapņaino ilgu apelsīnkrāsu.
"Kā tad mēs paši varam zināt, kas patiesībā esam, kamēr slimīgi nīkuļojam, ne reizi nesaplaukuši ziedos." (25.lpp.)
Aizveru grāmatas vākus. Bet kaut kur tālākajā plānā dzirdu skalojamies palienas ūdeņus, kas ar šļakstošu skaņu atduras pret mālainajiem krastiem.
4+ zvaigznes
Melndzelmji- viltīgās mares dievietes Jumpīras tumšie palīgi, kas noslīcina cilvēkus. Kas viņi ir? Melnie spēki vai taisnības lēmēji, kas nosaka citu likteni?
Šajā jauniešu detektīvā teikumi skan, kā brienot pa dubļaini stindzinošu upes gultni- šļakstās uz visām malām, bet pēdas no pirkstgaliem līdz papēžiem iestieg glumajās dūņās, ceļi ļimst un nav iespējams izbrist krastā sausam, ja vien vispār ir iespējams no šī stāsta izkārnīties laukā.
"Melndzelmji" ir tas tumšais purva stāsts, pēc kādiem es alkstu- ar simtiem tumši pelēko izmisuma nokrāsu, kas cenšas viena otru pārspēt savā drūmumā. Ja reiz esi ielīdis purvājā, nāksies vien skatīties acīs akacim. Un te to ir neskaistāmi- vienaudžu apsmiešana, nievāšana, pusaudžu izmisums, dažādu aizliegto vielu lietošana, nāve, depresija un citas problēmas ar ko saskaras trauslajā jauniešu vecumā.
Sešpadsmitgadīgā Ana ir izgudrojusi sevi no jauna, it kā svara nomešana un vārda mainīšana ļautu nomest veco ādu un izmainīt personību. Bet uzsākot draudzību vilku barā, Ana mēģina no sevis izdzēst upura lomu, pašai kļūstot par plēsēju un medījot citus vājākos. Pēc kādas izaicinājuma nakts, kurā jauniešu grupa laivās dodas uz pamestu namu applūdušā teritorijā, viena no meitenēm neatgriežas. Atmiņas par notikumiem tajā naktī, sajaukušās ar alkoholu un citām vielām, vijas ar murgiem un fantāziju, to visu gribas noslīcināt tāpat kā uzplaikstnījumus no iepriekšējās dzīves, kad Ana vēl bija Anika. Kas notika ar Deimanti? Un, vai mistiskie tumšie tēli melndzelmji nav ikvienā no mums- gatavi tiesāt un slīcināt?
"Tātad...cilvēks- ūdens. Daži ir kā upe, citi kā avots, trešie kā jūra, bet visi mainīgi, jo tāda vienkārši ir mūsu daba....(..).. Ūdenim ir gan virsma, gan dibens, taču vissvarīgākais ir tas, kas atrodas starp šīm divām robežām." (116.lpp.)
Ignes Zarambaites teksts ir nostrādāts kā asa lāsteka- jo vairāk tveries pie vārdiem, jo ātrāk tas kūst tavās rokās un materializējas unikālā veidolā, ļaujot slāni pa slānim izklāties apziņā. Plūstošs un reizē gaistošs, dzejiski hipnotizējošs un tumši ievelkošs. Te nav jāmeklē pēc pareizājām atbildēm, jo autore vairākkārtīgi vedina sapludināt iztēli ar realitāti, ļaujot katram tekstu saprast pa savam.
Pusaudzība ir tā, kas velk mūs dzelmē, pārraujot visas saiknes ar bērnišķīgo naivumu, kurā neskatoties uz drūmo realitāti, dominē vēlme būt labam un ticēt brīnumiem. Pusaudzība nesaudzē. Pusaudzība iegrūž ledainā ūdenī un liek cīnīties ne tikai ar tumsu, kas valda citos, bet arī to piķa melnumu, kas mīt mūsos pašos. Pusaudzība lauž un veido pa savam. Pusaudzība ir kā neeksistējoša teritorija, kurā tik viegli apmaldīties savos lēmumos, sagrūt zem savas izveidotās maskas un pazaudēties tumšākajos purva nostūros.
Latviešu izdevums ar Ellas Mežules ilustrācijām niansēti uztver dzelmes spēcīgo vilinājumu, no kura ir grūti atrauties, detaļās iestrādājot palu ūdens duļķainumu un kontrastējošo sapņaino ilgu apelsīnkrāsu.
"Kā tad mēs paši varam zināt, kas patiesībā esam, kamēr slimīgi nīkuļojam, ne reizi nesaplaukuši ziedos." (25.lpp.)
Aizveru grāmatas vākus. Bet kaut kur tālākajā plānā dzirdu skalojamies palienas ūdeņus, kas ar šļakstošu skaņu atduras pret mālainajiem krastiem.
4+ zvaigznes
March 5, 2020
Ignė Zarambaitė "Juodavandeniai"
"Pradedu manyti, kad mes visi kaip juodavandeniai. Kartu ir šviesos ir tamsos padarai. Kartais geidžiam, kartais neapkenčiam, kartais padedam kažkam, o kartais teisiam. Tik ar turim tam teisę? Gal nėra vienos tiesos, gal kiekvienas tarnaujam savo tiesai. Kiekvieno vanduo savaip drumstas."
Galiu drąsiai pasakyti, kad iki šios knygos nieko nežinojau apie šią lietuvių rašytoją. O kai pradejau skaityti šią knygą, kilo begalinis noras sužinoti kuo daugiau. Pasirodo, autorė parašiusi ne vieną knygą vaikams :) ir pati įdomiausia, džiugiausia žinia yra ta, jog autorė su knyga "Stebuklingi senelio batai" laimėjo "Vaikų metų knyga 2019". Ignė Zarambaitė - visiškas atradimas!
Ana - paauglė. Maištinga, be galo graži ir protinga. Turinti vidinių demonų ir paslapčių, kurias slepia giliai savo širdyje. Neleidžia sau prisiminti, kokia buvo anksčiau. Ji turi daug draugų, bet pažinti tikrosios savęs neleidžia niekam. Ana, kaip ir jos klasės draugai iš mažo miestelio mokyklos, siekia būti "kieta". Bendrauja su tuo, kuo reikia, bet ne tuo, su kuo galbūt tikrai norėtųsi. Viskas pasikeičia, Anai su draugais apsilankius tamsioje, niūrioje Dirsių sodyboje. Tai, kas įvyksta tenai, pakeičia visų jaunų žmonių gyvenimus negrįžtamai.
Skaitydama šią knygą, jaučiau tarsi nagrinėčiau Anos sielos ir širdies detektyvą ir ieškočiau "tikrosios" Anos. Šiame paauglių romane daug kalbama apie patyčias, kenčiančius nuo jų ir kankintojus. Apie katės ir pelės žaidimą. Mokėjimą pritapti ir neleisti, kad tave padarytų auka.
Paauglių santykiai su tėvais. Kaip sutarti su žmonėmis, kurie tave myli ir bando apsaugoti? Arba sužinoti apie tave kuo daugiau? O tu to nebenori.. Su tuo šioje knygoje susiduria ne tik pagrindinė veikėja Ana, bet ir kiti knygos veikėjai. Kur ta riba? Juk dažnai paauglystėje jaunuoliams, atrodo, kad jie geriausiai žino viską ir apie viską. O kaip tėvams kalbėtis su savo vaikais apie tikrai aktualias ir reikalingas problemas?
Dar viena tema, kurią autorė drąsiai įpina į savo romaną - seksualumas. Labai džiaugiuosi, jog autorė neapsimeta, jog tai nevyksta. Nes vyksta.. I. Zarambaitė per Aną pasakoja apie jaunų žmonių patirtis. Juk tai tarsi riba tarp vaikystės ir to suaugusiųjų pasaulio. Ana ir jos draugai - nuotykių ištroškę ir viską išbandyti siekiantys paaugliai.
Ir žinoma jausmų, meilės ir tikros draugystės paieškos. Kaip nesuklysti renkantis draugus ir kam atskleisti tikrąją save? Labai patiko skaityti apie Matėjaus ir Anos draugystę, švelnius jų jausmus. Matėjus sugeba pažinti tikrąją Aną. Ir pati Ana bendraudama su šiuo paslaptingu jaunuoliu tampa savimi: jautria, nuoširdžia ir gera.
Nieko Rimto mane nustebina su kiekviena perskaityta knyga vis labiau. Šis paauglių romanas persmelktas tamsumo, paslapčių, paauglių gyvenimo mažame miestelyje peripetijų. Manau, kad "Juodavandeniai" turėtų patikti visiems skaitytojams, kurie nori įtraukiančios knygos apie paauglių gyvenimą, jų vidinį pasaulį ir pasirinkimus. Siūlau šią knygą tėvams, kaip orientyrą, ką patiria ir išgyvena jų "jaunieji suaugėliai".
Ignė Zarambaitė, mano subjektyvia nuomone, nenusileidžia nei vienam užsienio rašytojui, rašančiam knygas paaugliams!
Labai ačiū leidyklai Nieko Rimto už nuostabią knygą 😍 ir autorei už puikią istoriją❤️😍
"Pradedu manyti, kad mes visi kaip juodavandeniai. Kartu ir šviesos ir tamsos padarai. Kartais geidžiam, kartais neapkenčiam, kartais padedam kažkam, o kartais teisiam. Tik ar turim tam teisę? Gal nėra vienos tiesos, gal kiekvienas tarnaujam savo tiesai. Kiekvieno vanduo savaip drumstas."
Galiu drąsiai pasakyti, kad iki šios knygos nieko nežinojau apie šią lietuvių rašytoją. O kai pradejau skaityti šią knygą, kilo begalinis noras sužinoti kuo daugiau. Pasirodo, autorė parašiusi ne vieną knygą vaikams :) ir pati įdomiausia, džiugiausia žinia yra ta, jog autorė su knyga "Stebuklingi senelio batai" laimėjo "Vaikų metų knyga 2019". Ignė Zarambaitė - visiškas atradimas!
Ana - paauglė. Maištinga, be galo graži ir protinga. Turinti vidinių demonų ir paslapčių, kurias slepia giliai savo širdyje. Neleidžia sau prisiminti, kokia buvo anksčiau. Ji turi daug draugų, bet pažinti tikrosios savęs neleidžia niekam. Ana, kaip ir jos klasės draugai iš mažo miestelio mokyklos, siekia būti "kieta". Bendrauja su tuo, kuo reikia, bet ne tuo, su kuo galbūt tikrai norėtųsi. Viskas pasikeičia, Anai su draugais apsilankius tamsioje, niūrioje Dirsių sodyboje. Tai, kas įvyksta tenai, pakeičia visų jaunų žmonių gyvenimus negrįžtamai.
Skaitydama šią knygą, jaučiau tarsi nagrinėčiau Anos sielos ir širdies detektyvą ir ieškočiau "tikrosios" Anos. Šiame paauglių romane daug kalbama apie patyčias, kenčiančius nuo jų ir kankintojus. Apie katės ir pelės žaidimą. Mokėjimą pritapti ir neleisti, kad tave padarytų auka.
Paauglių santykiai su tėvais. Kaip sutarti su žmonėmis, kurie tave myli ir bando apsaugoti? Arba sužinoti apie tave kuo daugiau? O tu to nebenori.. Su tuo šioje knygoje susiduria ne tik pagrindinė veikėja Ana, bet ir kiti knygos veikėjai. Kur ta riba? Juk dažnai paauglystėje jaunuoliams, atrodo, kad jie geriausiai žino viską ir apie viską. O kaip tėvams kalbėtis su savo vaikais apie tikrai aktualias ir reikalingas problemas?
Dar viena tema, kurią autorė drąsiai įpina į savo romaną - seksualumas. Labai džiaugiuosi, jog autorė neapsimeta, jog tai nevyksta. Nes vyksta.. I. Zarambaitė per Aną pasakoja apie jaunų žmonių patirtis. Juk tai tarsi riba tarp vaikystės ir to suaugusiųjų pasaulio. Ana ir jos draugai - nuotykių ištroškę ir viską išbandyti siekiantys paaugliai.
Ir žinoma jausmų, meilės ir tikros draugystės paieškos. Kaip nesuklysti renkantis draugus ir kam atskleisti tikrąją save? Labai patiko skaityti apie Matėjaus ir Anos draugystę, švelnius jų jausmus. Matėjus sugeba pažinti tikrąją Aną. Ir pati Ana bendraudama su šiuo paslaptingu jaunuoliu tampa savimi: jautria, nuoširdžia ir gera.
Nieko Rimto mane nustebina su kiekviena perskaityta knyga vis labiau. Šis paauglių romanas persmelktas tamsumo, paslapčių, paauglių gyvenimo mažame miestelyje peripetijų. Manau, kad "Juodavandeniai" turėtų patikti visiems skaitytojams, kurie nori įtraukiančios knygos apie paauglių gyvenimą, jų vidinį pasaulį ir pasirinkimus. Siūlau šią knygą tėvams, kaip orientyrą, ką patiria ir išgyvena jų "jaunieji suaugėliai".
Ignė Zarambaitė, mano subjektyvia nuomone, nenusileidžia nei vienam užsienio rašytojui, rašančiam knygas paaugliams!
Labai ačiū leidyklai Nieko Rimto už nuostabią knygą 😍 ir autorei už puikią istoriją❤️😍
October 8, 2023
Pusaudzības stāsts un stāsts par pieaugšanu. Notikumi un sižets liek domāt par mobingu un traumām, kuras gūtas attiecīgā vidē un apstākļos. Tomēr grāmatas fināls atklāj, ka traumu spektrs nav tik paredzams un ierasts. Melndzelmji katrā no mums, mūsu pusaudzībā, mūsu pieaugšanā, mūsu patībā. Brīnišķīga grāmata, kuras stāsts definē notikušos faktus, bet arī atklāj nozīmību un bieži vien daudznozīmību. Noskaņa, lai arī skumja, dažkārt drūma, un vietām sērīga, tomēr reizē tik pazīstama un pieredzē atpazīstama. Viegla un dabiska identificēšanās ar galveno varoni, kas liek izjust katru viņas domu kā savējo. Varbūt dažkārt meitenes spriedumi izklausās (jau) pēc pieaugušas sievietes spriedumiem, tomēr tā tas varētu būt, kāpēc gan ne. Vecums neierobežo domāšānu. Lasīt bija viegli, raiti un saistoši, bet jārēķinās, ka paša melndzelmjus izcels gaismā un tad nu tie tur būs atklāti un redzami.
November 1, 2023
See on nii mittemidagiütleva kaanega, et poleks pähe tulnudki lugeda võtta, aga millisest suurepärasest Leedu noortekast ma nii ilma oleksin jäänud! Seltskond keskkooliõpilasi läheb üleujutuse aegu mahajäetud majja lõbutsema ja põnevust otsima, ent üks neist jääb vee peal kadunuks. Mis täpselt juhtus, tahab Ana, kes seda ei mäleta, välja uurida - ning saladusi jagub kõigil kuhjaga, temal, kes ta on vahetanud nii nime kui nägu, veel eriti. Palju noorsoodraamat, aga ka metafoore ja luulelisust ning aimdusi üleloomulikkusest.
![Profile Image for Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja].](https://i.gr-assets.com/images/S/compressed.photo.goodreads.com/users/1659017528i/124023459._UX200_CR0,0,200,200_.jpg)
January 21, 2023
Šī ir grāmata jauniešiem par kļūdainām izvēlēm, pārgalvīgām izklaidēm, alkām pēc atriebības, pieaugšanu, pāri darījumu un iemīlēšanos. Izklausās pēc pamatīga kokteiļa, bet tādi jau ir tie pusaudžu gadi – kārtīgs haoss.
Stāsts it kā vienkāršs – ballīte, apreibinošas vielas, nākamajā dienā izrādās, ka viens no draugiem nav atrodams. Neviens neatceras, kas notika. Vai arī nevēlas atcerēties. Tomēr grāmatas beigas ir tik ļoti atvērtas, ļaujot lasītājam visu iepriekš izlasīto saprast citādi, ka stāsts tomēr izrādās nemaz nav tik vienkāršs. Pēc izlasīšanas man pašai laikam pat nav vienas versijas, kā stāsts beidzās – ir teorijas, bez atbildēm. Un tas man nedod mieru arī pēc grāmatas izlasīšanas.
Vispār man patika šī grāmata ar tādu tumšu noskaņu – kaut kur atgādināja filmu “Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā”. Noslēpumains un padrūms stāsts ar nelielu šausmu pieskaņu, kas ļoti piestāvētu rudenim, lai gan darbība noris pavasarī.
Grāmatā mani mulsināja, cik personāžiem ir līdzīgi vārdi, un tur es ik pa laikam apmaldījos tēlos.
Man ļoti patīk grāmatas iesējums.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Māksliniece Ella Mažule
3,7⭐️
Stāsts it kā vienkāršs – ballīte, apreibinošas vielas, nākamajā dienā izrādās, ka viens no draugiem nav atrodams. Neviens neatceras, kas notika. Vai arī nevēlas atcerēties. Tomēr grāmatas beigas ir tik ļoti atvērtas, ļaujot lasītājam visu iepriekš izlasīto saprast citādi, ka stāsts tomēr izrādās nemaz nav tik vienkāršs. Pēc izlasīšanas man pašai laikam pat nav vienas versijas, kā stāsts beidzās – ir teorijas, bez atbildēm. Un tas man nedod mieru arī pēc grāmatas izlasīšanas.
Vispār man patika šī grāmata ar tādu tumšu noskaņu – kaut kur atgādināja filmu “Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā”. Noslēpumains un padrūms stāsts ar nelielu šausmu pieskaņu, kas ļoti piestāvētu rudenim, lai gan darbība noris pavasarī.
Grāmatā mani mulsināja, cik personāžiem ir līdzīgi vārdi, un tur es ik pa laikam apmaldījos tēlos.
Man ļoti patīk grāmatas iesējums.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Māksliniece Ella Mažule
3,7⭐️
March 1, 2021
Persiskaito lengvai ir greitai. Knygoje bandoma perteikti jaunimui kylančius rūpesčius, yra detektyvo ir šios tokios mistikos elementų, beskaitant vis aiškėja praeities įvykiai, apie kuriuos pradžioje buvo tik užsiminta. Pabaiga gana netikėta, verčianti vėl atsukti juostelę ir permąstyti viską iš naujo, iš serijos, tai pala pala, apie ką aš čia visą laiką skaičiau... Kaip lietuvių autorės kūrinį ir žinant, kad jis skirtas tikslinei auditorijai (jaunimui), vertinčiau labai gerai.
January 16, 2024
Knyga man patiko dėl kelių priežasčių. Pirma - buvo minimos mitologines būtybes, tai man silpnoji vieta, ypač vandens. Antra priežastis - liko keli neatsakyti klausimai, kas manau yra gerai, nes vertė galvoti kelias dienas.
Knyga paaugliui, todėl tikrai nesitikėjau, kad bus aprašomos man rūpimos temos. Autore paliečia patyčias, asmenybes paieškas, moralines dilemos, paaugliu lyderystės kovas or net paaugliu seksa, tiesiai šviesiai. Tiksline auditorija, tikrai ras knygoje gal ne tiek save, kiek pažįstama aplinka.
Grįžkim atgal prie mitologijos būtybių. Radau autores interviu, kuriame ji sako, kad kūrinį galima susieti su vietos mitologija ir klastinga marių deive Jumpyra. Čia ir prasidėjo mano Google paieškos. Ieškojau, kas ji tokia. Jumpyra - moteriška būtybe, puse žuvies puse moters, skandino nusižengusius žvejus ir kitus nuodeminguosius.
O taip! Skaitinėjau apie jas , aiškiau susidariau vaizdą dėl ko autorė sukūrė juodavandenius ir kodėl šita istorija stipriai surišta su upėmis. Rašysiu daugiau , atskleisiu turinį. Tai stop!
Bet man vis neduoda ramybes keli klausimai apie knyga! Kas skaitėt parašykit man.
☆☆☆☆☆
‘’Visi mes esam juodavandeniai, kartu ir šviesos ir tamsos padarai’’
Knyga paaugliui, todėl tikrai nesitikėjau, kad bus aprašomos man rūpimos temos. Autore paliečia patyčias, asmenybes paieškas, moralines dilemos, paaugliu lyderystės kovas or net paaugliu seksa, tiesiai šviesiai. Tiksline auditorija, tikrai ras knygoje gal ne tiek save, kiek pažįstama aplinka.
Grįžkim atgal prie mitologijos būtybių. Radau autores interviu, kuriame ji sako, kad kūrinį galima susieti su vietos mitologija ir klastinga marių deive Jumpyra. Čia ir prasidėjo mano Google paieškos. Ieškojau, kas ji tokia. Jumpyra - moteriška būtybe, puse žuvies puse moters, skandino nusižengusius žvejus ir kitus nuodeminguosius.
O taip! Skaitinėjau apie jas , aiškiau susidariau vaizdą dėl ko autorė sukūrė juodavandenius ir kodėl šita istorija stipriai surišta su upėmis. Rašysiu daugiau , atskleisiu turinį. Tai stop!
Bet man vis neduoda ramybes keli klausimai apie knyga! Kas skaitėt parašykit man.
☆☆☆☆☆
‘’Visi mes esam juodavandeniai, kartu ir šviesos ir tamsos padarai’’
November 28, 2023
“Varbūt kāds teiks: nevari kļūt par rozi, ja esi piedzimusi kā baltā vizbulīte. Bet es teikt: vari. Augi novīst vienādi, bet zied atšķirīgi. Kā tad mēs paši varam zināt, kas patiesībā esam, kamēr slimīgi nīkuļojam, ne reizi nesaplaukuši ziedos.”
15+ jauniešu detektīvs, kas ievelk savās lapās atainodams kādas mazas jauniešu kopienas traģisku joku.
15+ jauniešu detektīvs, kas ievelk savās lapās atainodams kādas mazas jauniešu kopienas traģisku joku.
September 7, 2022
įsimylėjau šita knyga, viena iš mėgstamiausių
February 2, 2023
“— Tātad… cilvēks — ūdens. (..) Mēs vienlaikus varam būt mierīgi, vilinoši un neparasti bīstami. Mēs applūstam apkārt šķēršļiem, mainām formu un straumi, un, ja to nevēlamies, mūs neapturēs pat aizsprosti, mēs atradīsim kaut vismazāko spraudziņu un tecēsim tālāk. Pārbaudījumi, satricinājumi – tie ir tikai iespēja mainīt virzienu. Tā mēs kļūstam pilnīgāki, stiprāki, galu gala – tā mēs dzīvojam. Jo sastāvējies ūdens pārvēršas par dūksti…” (116.lpp.)
Ignes Zarambaites “Melndzelmji” ļauj ielūkoties pusaudžiem tik raksturīgajā identitātes krīzē, kas sevišķi spēcīgi urda pēc piedzīvotas traumas. Kas es esmu? Kas veido manu personību un, pats galvenais, kura balss manī ir “īstā”?
Vai gan arī pieaugušie, kas nemitīgi pieņem “vajadzīgos” lēmumus, reizēm nejūtas līdzīgi?
Galvenā varone ir sešpadsmitgadīgā Anika. Viņa atgriežas dzimtajā pilsētā. Tikai tagad viņa sevi sauc par Anu. Sapratusi kā jāuzvedas, lai nekļūtu par mobinga upuri skolā - viņa labāk ir kaķis, nekā pele, ko dancina.
Grāmata liek jautāt, vai mēs patiesi dzīvi varam “sākt no sākuma”? Vai varam aizbēgt no sevis.. atkal un atkal?
Autore nebaidās būt drosmīga, viņa necenšas toņus balināt. Viņai izdevies organiski plūst līdzi tumšajiem ūdeņiem lappusēs, skarot plašu tēmu loku – mobings, pieaugšana, pirmās attiecības, apreibinošu vielu lietošana, pavešana, naida runa internetā un vēl. Tomēr būtiskākais lappusēs ir kāda zaudēšana (vispirms jau sevis). Pat ja pirmajā mirklī tā neliekas, šī grāmata ir par sērām un tumšajām, applūdušajām takām, kur tās aizved un cilvēkiem, kurus tajās satiekam.
“Vai viena upe var aprīt citu?”
Šo jautājumu var attiecināt ne tikai uz savstarpējām attiecībām, kurās izšķīstam, bet arī paši sev – dialogiem, kas noris mūsu galvās un sirdīs.
Pie grāmatas mīnusiem jāmin lielā nosacītība. Grāmatā attēlotie faktiskie “reālās dzīves” elementi pēc stāsta izlasīšanas vietām “krīt ārā”, tomēr jāatzīst, ka tas netraucēja nolastīt šī stāsta emocionālo daļu, kas man šoreiz bija svarīgāka.
Jau pats nosaukums iegulst tik dziļi..
Paldies māksliniecei Ellai Mežulei, kuras ilustrācijās attēlotās lauskas brīnišķīgi iezīmē un sasaucas ar rakstīto vārdu. Tāpat arī ūdens šķelšana, kaut vai tikai ar pirkstiem, uz grāmatas vāka – aicina palūkoties dzelmē. Pirmkārt jau pašiem savējā.
Gribas uzsvērt arī tulkojuma kvalitāti. Brīžiem baudīju tieši izteiksmes veidu, kas saglabāts vienkāršs un jauniešu auditorijai atbilstošs, nezaudējot kvalitāti.
December 29, 2023
Kaitinoši pusaudži, uztraukušies vecāki, mīklains (aizmirsts, nodzerts, traumatisks) notikums nesenā pagātnē, galvenā varone, kas to visu mēģina salīmēt kopā, intriga jau no pirmajām lapām - vai jums tas kaut ko atgādina? Tieši tā - vietējais (Baltijas reģiona) Mēs bijām meļi, kas iznāca sešus gadus agrāk. Tikai, manuprāt, Lietuvas variants ir talantīgāk uzrakstīts.
Tīņi šeit ir izaicinošāki, bet arī gudrāki, nelietīgāki, lielāki aprēķinātāji, topošie un esošie noziedzinieki, līdz ar to - ļoti, ļoti reāli. Izklausās, ka man nepatīk tīņi. Jā, šī vecuma grupa mani kaitina (un tieši tādēļ uzskatu, ka grāmata ir lieliski uzrakstīta, jo nokaitināja arī fiktīvie varoņi), bet tas tikai tādēļ, ka viņi ir īsti, dzīvi, nepārvalda (tai skaitā slēpj) savas emocijas, neuzticas pieaugušajiem, dzīvo savā realitātē - bet dzīvo. Kā nu katrs māk. Un to es patiešām apbrīnoju, tas ir milzīgs dzīvības spēks. Šeit gan izkāpju no grāmatas rāmjiem, jo "Melndzelmju" varoņiem ar attiecīgu atbalstu priekšā daudz lielāka gaisma nekā tiem, ko satieku savā darbā.
Neatkarīgi no tā, vai līdzība ar pieminēto grāmatu ir tikai sakritība vai iedvesma, šis ir lieliski uzrakstīts gabals, ļoti ceru, ka tas nonāks gan jauniešu rokās, gan viņu vecāku rokās. Un papildus zvaigzne par lielisku pamācību, kā uzsākt grāmatu klubiņu. Tik veiksmīgi ieziepēta aina, ka pat nepamanīju didaktiku.
Bravo, Lietuva! Paldies arī tulkotājai.
Tīņi šeit ir izaicinošāki, bet arī gudrāki, nelietīgāki, lielāki aprēķinātāji, topošie un esošie noziedzinieki, līdz ar to - ļoti, ļoti reāli. Izklausās, ka man nepatīk tīņi. Jā, šī vecuma grupa mani kaitina (un tieši tādēļ uzskatu, ka grāmata ir lieliski uzrakstīta, jo nokaitināja arī fiktīvie varoņi), bet tas tikai tādēļ, ka viņi ir īsti, dzīvi, nepārvalda (tai skaitā slēpj) savas emocijas, neuzticas pieaugušajiem, dzīvo savā realitātē - bet dzīvo. Kā nu katrs māk. Un to es patiešām apbrīnoju, tas ir milzīgs dzīvības spēks. Šeit gan izkāpju no grāmatas rāmjiem, jo "Melndzelmju" varoņiem ar attiecīgu atbalstu priekšā daudz lielāka gaisma nekā tiem, ko satieku savā darbā.
Neatkarīgi no tā, vai līdzība ar pieminēto grāmatu ir tikai sakritība vai iedvesma, šis ir lieliski uzrakstīts gabals, ļoti ceru, ka tas nonāks gan jauniešu rokās, gan viņu vecāku rokās. Un papildus zvaigzne par lielisku pamācību, kā uzsākt grāmatu klubiņu. Tik veiksmīgi ieziepēta aina, ka pat nepamanīju didaktiku.
Bravo, Lietuva! Paldies arī tulkotājai.
October 23, 2023
Mačiau prieš kurį laiką šia knyga labai daug kas dalinosi, tai galvoju reikia ir man pabandyti ir tai tikrai ne tai ko tikėjausi. Tai visiškai paaugliams skirta knyga. Knyga ganėtinai nustebino tiek savo pasakojimo stiliumi tiek pačia istorija. Nors pasakojimas pasirodė kiek dirbtinis, toks jau begalo supaprastintas, tarsi vaikui parašytas, nes manau paaugliai supranta tikrai daugiau ir jis galėtų būti vaizdingesnis ir sudėtingesnis. Aišku iš pavadinimo, kaip ir dauguma, maniau tai bus pasakojimas su mistikos prieskoniu, tačiau ši knyga tokia nebuvo. Nors viršelis nustabus ir pavadinimas įdomus, tačiau taip ir liko tik pasakojimas paaugliams. Pabaiga gan netikėta, tačiau pačios knygos ji jau nebe kompensavo.
July 17, 2023
Tulkojums varēja būt stipri veiksmīgāks, ja gribam noticēt, ka grāmata ir par mūsdienu pusaudžiem. Tēli un notikumi arī likās pārāk sakāpināti un ne visai reālistiski, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis.😅
October 16, 2023
Stāsts ir par meiteni Anniku, kura, saņemot neskaitāmus dzīves triecienus skolā, cenšas bēgt, aizverot aiz sevis durvis pagātnei. Bet dzīve apmet dažādus kūleņus un sešpadsmit gadu vecumā viņa atgriežas savā dzimtajā pilsētā. Izmainījusies līdz nepazīšanai, ar pavisam jaunu identitāti - tagad viņu sauc Ana. Jauna dzīve, jauni draugi un jauna viņa pati. Kādu dienu Ana un viņas draugi nolemj uzrīkot ballīti. Jautrība, smiekli, pusaudžu hormonu trakums, personības apliecināšana mijas roku rokā ar alkohola un narkotiku lietošanu. Pamostoties no rīta, tikai daži atmiņu uzplaiksnījumu zibšņi liek nojaust ballītē piedzīvoto. Tā jau nepatīkamo un grūto rītu, pāršalc šokējoša ziņa -ballītes laikā ir pazudusi meitene. Tā sākas Anas un viņas draugu atmiņu zibšņu krāšana, liekot kā puzles gabaliņus vienu pie otra, lai noskaidrotu - Kas īsti notika ballītē?
✨Vai pazudušo meiteni atradīs? Kas īsti notika Anas pagātnē, ka viņa tik izmisīgi centās bēgt no tās? Ko pusaudži var izdarīt, kad visu prātu apreibina tieksme apliecināties, alkohols un narkotikas? To visu un vēl vairāk - lasi grāmatā!
✨Autore līdz šim ir rakstījusi grāmatas jaunāka vecuma bērniem, un šī ir pirmā grāmata, kas sarakstīta jauniešiem. Un viņai tas ir izdevies lieliski, ko apliecina ne tikai lasītāju labās atsauksmes, bet arī tā 2020.gadā Gada grāmatas balsojumā Lietuvā tika atzīta par labāko pusaudžu grāmatu.
✨Grāmata lasās raiti un notur uzmanību līdz pat stāsta beigām,kas ir negaidītu notikumu pilnas. Aizveru pēdējo lapaspusi un sev jautāju - kas tas tagad bija? Tik negaidīts pavērsies. Grāmata ir kā plūstoša upe, kas liek tev peldēt pa straumi, un tu nekad neuzzināsi, kad tevi grāmatas notikumi var ievilkt dzelmē un izjust tās duļķaino un smacējošo pamatu uz savas ādas, kas ir pilns pārdzīvojumu, kļūdainu izvēļu, aizvainojuma, vēlmes būt pieņemtam par visu cenu, un beigu beigās - kas soli pa solim iet pieaugšanas virzienā, lai rautos laukā no dzelmes un atkal ļautos straumei jau pavisam citā veidolā un apziņā.
Iesaku izlasīt!
✨Vai pazudušo meiteni atradīs? Kas īsti notika Anas pagātnē, ka viņa tik izmisīgi centās bēgt no tās? Ko pusaudži var izdarīt, kad visu prātu apreibina tieksme apliecināties, alkohols un narkotikas? To visu un vēl vairāk - lasi grāmatā!
✨Autore līdz šim ir rakstījusi grāmatas jaunāka vecuma bērniem, un šī ir pirmā grāmata, kas sarakstīta jauniešiem. Un viņai tas ir izdevies lieliski, ko apliecina ne tikai lasītāju labās atsauksmes, bet arī tā 2020.gadā Gada grāmatas balsojumā Lietuvā tika atzīta par labāko pusaudžu grāmatu.
✨Grāmata lasās raiti un notur uzmanību līdz pat stāsta beigām,kas ir negaidītu notikumu pilnas. Aizveru pēdējo lapaspusi un sev jautāju - kas tas tagad bija? Tik negaidīts pavērsies. Grāmata ir kā plūstoša upe, kas liek tev peldēt pa straumi, un tu nekad neuzzināsi, kad tevi grāmatas notikumi var ievilkt dzelmē un izjust tās duļķaino un smacējošo pamatu uz savas ādas, kas ir pilns pārdzīvojumu, kļūdainu izvēļu, aizvainojuma, vēlmes būt pieņemtam par visu cenu, un beigu beigās - kas soli pa solim iet pieaugšanas virzienā, lai rautos laukā no dzelmes un atkal ļautos straumei jau pavisam citā veidolā un apziņā.
Iesaku izlasīt!
July 19, 2023
Sorry, kohe tuleb spoilereid täis kommentaar.
Mõned veidrused olid (nt kuidas Dovile nägi Matiejust või kuidas nt kadunud tüdruku vanemad või klassikaaslased ei huvitunud eriti sellest mis juhtus siis, kui peategelane jäi kadunud tüdrukuga konkreetselt üksi) ja natuke järjejutu moodi oli ka, aga põnevus ei kadunud kordagi, väga tore noorte põnevik.
Mõned veidrused olid (nt kuidas Dovile nägi Matiejust või kuidas nt kadunud tüdruku vanemad või klassikaaslased ei huvitunud eriti sellest mis juhtus siis, kui peategelane jäi kadunud tüdrukuga konkreetselt üksi) ja natuke järjejutu moodi oli ka, aga põnevus ei kadunud kordagi, väga tore noorte põnevik.
June 17, 2023
Vahelduseks ka ühe Baltimaade autori noorteromaan. Ma täitsa imestan, miks Läti ja Leedu noortekaid nii vähe maakeelde tee leiab. Loo tutvustus oli igatahes intrigeeriv - kodulinnast lapsena kiusamise eest põgenenud 16-aastane neiu naaseb sinna hoopis teise identiteedi all, sulandudes sujuvalt teda lapsepõlves ebameeldivalt kohelnud kaaslaste sekka. Ühel päeval otsustavad nad veeta nädalavahetuse üleujutuse alla jäänud piirkonna mahajäetud majas, kus oleviku sündmuste käik käivitub. Lugu kulgeb rahulikus tempos ja erinevalt paljudest teistest noortekatest ei ole sinna üritatud toppida liiga palju tegevusliine. Ja see lõpp...
July 26, 2021
„Gal kas pasakytų – negali tapti rože, jei gimei pluke.
O aš sakyčiau – gali.
Augalai vysta vienodai, bet žydi skirtingai.“
„Jausmingiems žmonėms sunku, kartais jie krenta kovoje su visokiais psichopatais ir cinikais, bet jie - šio pasaulio viltis. Kitaip viskas pražūtų.“
„ - Taigi... žmogus - vanduo. Vieni kaip upė, kiti kaip šaltinis, treti kaip jūra, bet visi kintantys, nes tokia mūsų prigimtis, - jis kalba tyliai, tarsi man atskleistų kokią paslaptį, akys gyvai spindi. - Galim būti ramūs, viliojantys ir nepaprastai pavojingi vienu metu. Mes apiplaukiam kliūtis, keičiam formą ir srovę, jei nenorim - mūsų net užtvankos nesulaikys, surasim nors mažiausią plyšelį ir tekėsim toliau. Išbandymai, sukrėtimai - tai tik galimybė keisti kryptį. Taip mes tobulėjam, stiprėjam, galų gale - gyvenam. Juk užsistovėjęs vanduo virsta pelke... kas nori būti pelke? Tu, tikiu, nenori.“
„Pradedu manyti, kad mes visi kaip juodavandeniai. Kartu ir šviesos, ir tamsos padarai. Kartais geidžiam, kartais neapkenčiam, kartais padedam kažkam, o kartais teisiam. Tik ar turim tam teisę? Gal nėra vienos tiesos, gal kiekvienas tarnaujam savo tiesai? Kiekvieno vanduo savaip drumstas.“
Paaugliams skirta knyga, kuri sužavėjo mane.
Nedidelės apimties, lengvai skaitoma knyga, paliekanti tamsos, keistumo, dvilypumo jausmą, priverčianti susimąstyti. Knygoje pasakojama apie jauną merginą, kurios gyvenime esti paslapčių. Ji vieną gyvenimo etapą keičia kitu. Vis bando nustumti praeitį į šoną, tačiau netikėtai, išvykoje su draugais, praeitis ją pasiveja. Tekstas apima kelias temas, tačiau turbūt svarbiausia - savęs paieškos.
Kiek daug jaunų talentų turime Lietuvoje, tik reikia juos atrasti.
O aš sakyčiau – gali.
Augalai vysta vienodai, bet žydi skirtingai.“
„Jausmingiems žmonėms sunku, kartais jie krenta kovoje su visokiais psichopatais ir cinikais, bet jie - šio pasaulio viltis. Kitaip viskas pražūtų.“
„ - Taigi... žmogus - vanduo. Vieni kaip upė, kiti kaip šaltinis, treti kaip jūra, bet visi kintantys, nes tokia mūsų prigimtis, - jis kalba tyliai, tarsi man atskleistų kokią paslaptį, akys gyvai spindi. - Galim būti ramūs, viliojantys ir nepaprastai pavojingi vienu metu. Mes apiplaukiam kliūtis, keičiam formą ir srovę, jei nenorim - mūsų net užtvankos nesulaikys, surasim nors mažiausią plyšelį ir tekėsim toliau. Išbandymai, sukrėtimai - tai tik galimybė keisti kryptį. Taip mes tobulėjam, stiprėjam, galų gale - gyvenam. Juk užsistovėjęs vanduo virsta pelke... kas nori būti pelke? Tu, tikiu, nenori.“
„Pradedu manyti, kad mes visi kaip juodavandeniai. Kartu ir šviesos, ir tamsos padarai. Kartais geidžiam, kartais neapkenčiam, kartais padedam kažkam, o kartais teisiam. Tik ar turim tam teisę? Gal nėra vienos tiesos, gal kiekvienas tarnaujam savo tiesai? Kiekvieno vanduo savaip drumstas.“
Paaugliams skirta knyga, kuri sužavėjo mane.
Nedidelės apimties, lengvai skaitoma knyga, paliekanti tamsos, keistumo, dvilypumo jausmą, priverčianti susimąstyti. Knygoje pasakojama apie jauną merginą, kurios gyvenime esti paslapčių. Ji vieną gyvenimo etapą keičia kitu. Vis bando nustumti praeitį į šoną, tačiau netikėtai, išvykoje su draugais, praeitis ją pasiveja. Tekstas apima kelias temas, tačiau turbūt svarbiausia - savęs paieškos.
Kiek daug jaunų talentų turime Lietuvoje, tik reikia juos atrasti.
January 6, 2023
niekada neisivaizduociau tokios istorijos. knyga labaiiiii pamokanti ir ja perskaicius kaip paauglei tikraii daug pasimokiau.
January 17, 2023
Neparedzama, noskaņīga un smeldzīga.
Vidi, laiku un cilvēkus raksturojoša.
Vidi, laiku un cilvēkus raksturojoša.
January 30, 2024
Nors esu arčiau 36-ių nei 16-os, tačiau Ignės Zarambaitės "Juodavandeniai" vis tiek sudomino ir knygą prarijau per vakarą. Aišku, paaugliams knyga bus artimesnė nei suaugusiajam, bet man, apie šiuolaikinį jaunimą daugiausiai sužinančiai iš žiniasklaidos (o ji, pripažinkime, dažniau skelbia blogus dalykus), baisiausia buvo tai, kad realiai kažkas tokio galėtų nutikti.
"Juodavandeniuose" neįvardijami konkretūs vietovių pavadinimai, bet to ir nereikia, nes užtenka vien paminėti kasmetinio potvynio apliejamus plotus ir kiekvienam lietuviui turbūt viskas pasidaro aišku. Sostinė, uostamiestis, Sala - viskas aišku. Tik nustebau, kai buvo paminėtas konkretus mokyklos pavadinimas (nors tai padėjo įsitikinti, kuriame mieste veikėjai gyvena). Patį knygos turinį apibūdinčiau taip: lietuviška ir tikroviškesnė "Pretty Little Liars" versija.
-----
2024-ųjų skaitymo iššūkis
Pagrindinis
12. Knyga, laimėjusi Lietuvos Metų knygos rinkimuose
Knyga "Juodavandeniai" 2020 m. buvo pripažinta Metų knyga paaugliams.
"Juodavandeniuose" neįvardijami konkretūs vietovių pavadinimai, bet to ir nereikia, nes užtenka vien paminėti kasmetinio potvynio apliejamus plotus ir kiekvienam lietuviui turbūt viskas pasidaro aišku. Sostinė, uostamiestis, Sala - viskas aišku. Tik nustebau, kai buvo paminėtas konkretus mokyklos pavadinimas (nors tai padėjo įsitikinti, kuriame mieste veikėjai gyvena). Patį knygos turinį apibūdinčiau taip: lietuviška ir tikroviškesnė "Pretty Little Liars" versija.
-----
2024-ųjų skaitymo iššūkis
Pagrindinis
12. Knyga, laimėjusi Lietuvos Metų knygos rinkimuose
Knyga "Juodavandeniai" 2020 m. buvo pripažinta Metų knyga paaugliams.
September 23, 2023
“Sāku prātot, ka mēs visi esam kā melndzelmji. Vienlaikus gan gaismas, gan tumsas radījumi. Reizēm alkstam, reizēm ienīstam, reizēm palīdzam, bet reizēm tiesājam. Tikai vai mums ir tiesības to darīt? Varbūt nav vienas patiesības, varbūt katrs kalpojam savējai? Un katra ūdeņos ir tādas vai citādas duļķes.” (134.lpp) citāts visai labi raksturo cilvēka un grāmatas būtību.
Sen nebiju lasījusi tik vienreizēju literāro darbu par pusaudžu dzīvi. Grāmata tiešām aizskāra kaut ko manī. Un tas kaut kas esmu es pati tikai pusaudžu gados… darbs visai raiti lasījās uz priekšu, tomēr autores aizskartās tematikas visai smagas, Taču ļoti aktuālas mūsdienās par kurām nevar nerunāt. Visnotaļ jūtu līdzi it visa Anai jeb Anikai. Ļoti patika, ka autore it kā līdz ar lasītāju šķetināja tā vakara notikumus, it kā mēs paši atrastos tajā visā iekšā, it kā mēs būtu galvenā varone.. dažbrīd lasot paliku ar vaļā muti, nespējot noticēt, ka tā tas tiešām varētu būt.
Beigas mani ļoti samulsināja, pārlasīju veselas trīs reizes, jo nesapratu kas tikko notika? Ar katru reizi, ar katru teikumu sāka palikt nedaudz skaidrāks, bet vēl aizvien kamols kaklā no tikko izlasītā..
5 starojošas zvaigznes 🌟
Sen nebiju lasījusi tik vienreizēju literāro darbu par pusaudžu dzīvi. Grāmata tiešām aizskāra kaut ko manī. Un tas kaut kas esmu es pati tikai pusaudžu gados… darbs visai raiti lasījās uz priekšu, tomēr autores aizskartās tematikas visai smagas, Taču ļoti aktuālas mūsdienās par kurām nevar nerunāt. Visnotaļ jūtu līdzi it visa Anai jeb Anikai. Ļoti patika, ka autore it kā līdz ar lasītāju šķetināja tā vakara notikumus, it kā mēs paši atrastos tajā visā iekšā, it kā mēs būtu galvenā varone.. dažbrīd lasot paliku ar vaļā muti, nespējot noticēt, ka tā tas tiešām varētu būt.
Beigas mani ļoti samulsināja, pārlasīju veselas trīs reizes, jo nesapratu kas tikko notika? Ar katru reizi, ar katru teikumu sāka palikt nedaudz skaidrāks, bet vēl aizvien kamols kaklā no tikko izlasītā..
5 starojošas zvaigznes 🌟
September 21, 2021
Turbūt vis dar neišaugau iš to amžiaus, kai skaityti paauglių literatūra nėra gėda. O dar kai tokia reklama, kad laimėjo geriausia metų paauglių knyga, tai išvis rankos užneštėjo dvigubai.
Skaitėsi lengvai, ir tai buvo smagus laiko praleidimas. Nedidelė ir puikiai tiko tampytis su savimi į darbą. Bet knyga atrodė, kiek neišbaigta. Paliestos tikrai skaudžios bei artimos ne vienam temos. Tačiau tuo pat metu, jos ne visai atskleistos iki galo. Vietomis norėjosi, kad daugiau paliestų vieną ar kitą dalyką, o rutinos ritualus brauktu lauk.
Labiau norėjosi tos mistikos, nei gyvenimiškumo. Aišku pabaiga buvo didelis klaustukas ir kartu leido kiek kitaip pažiūrėti į visus įvykius.
Tik nelabai suprantu, kaip žmogus gali taip pasikeisti kardinaliai, kad niekas jo neatpažįstu ir galvotu, kad tai yra nauja asmenybe? Autorė neminėjo nieko ypatingo, kas galėtų klaidinti žmones.
Rekomenduoju.
Skaitėsi lengvai, ir tai buvo smagus laiko praleidimas. Nedidelė ir puikiai tiko tampytis su savimi į darbą. Bet knyga atrodė, kiek neišbaigta. Paliestos tikrai skaudžios bei artimos ne vienam temos. Tačiau tuo pat metu, jos ne visai atskleistos iki galo. Vietomis norėjosi, kad daugiau paliestų vieną ar kitą dalyką, o rutinos ritualus brauktu lauk.
Labiau norėjosi tos mistikos, nei gyvenimiškumo. Aišku pabaiga buvo didelis klaustukas ir kartu leido kiek kitaip pažiūrėti į visus įvykius.
Tik nelabai suprantu, kaip žmogus gali taip pasikeisti kardinaliai, kad niekas jo neatpažįstu ir galvotu, kad tai yra nauja asmenybe? Autorė neminėjo nieko ypatingo, kas galėtų klaidinti žmones.
Rekomenduoju.
July 30, 2023
Kiusatavast Anikast on saanud Ana, kes teab, kuidas olla klassis populaarne. Ta läheb koos teiste poppide õpilastega ühte mahajäetud majja pidutsema. Peo lõpus on üks tüdruk kadunud ja keegi ei tea, mis juhtus. Viimasena oli kadunud tüdrukuga koos Ana, kuid Ana ei mäleta, mis juhtus. Tasapisi hakkab tüdruku mälu siiski taastuma, kuni raamatu lõpp pöörab kogu loo pea peale.
Ma arvan, et tegemist on ühe hea noorteraamatuga, mida võiks lugeda nii noored kui ka noortega tegelevad inimesed.
Ma arvan, et tegemist on ühe hea noorteraamatuga, mida võiks lugeda nii noored kui ka noortega tegelevad inimesed.
April 22, 2024
Toks didelis džiaugsmas man rašyt 5šimtai kažkelintą įvertinimą šioj platformoj apie lietuvių rašytojos knygą. Dar paaugliams! Ir dar randu atsiliepimų iš kitų šalių skaitytojų.
Trumpa istorija, bet joje nemažai sutalpinta. Labai patiko Vakarų Lietuvos minėjimas - ten kur pavasariniai potvyniai užtvindo ištisus kaimus, mistiška vien tai… Bet jaunimėlis sau gyvena, kaip visur kitur - su savo problemomis, santykiais, pavydais ir t.t.
Trumpa istorija, bet joje nemažai sutalpinta. Labai patiko Vakarų Lietuvos minėjimas - ten kur pavasariniai potvyniai užtvindo ištisus kaimus, mistiška vien tai… Bet jaunimėlis sau gyvena, kaip visur kitur - su savo problemomis, santykiais, pavydais ir t.t.
September 24, 2024
Knyga paaugliams. Manau, labiau tinkama vyresnių klasių moksleiviams, pradedant nuo 9 kl. Skaičiau ir aš, nes reikėjo vienai 14-metei paaiškinti knygos epilogą :) Džiaugiuosi perskaičiusi: įtraukianti bei atminty išliekanti knyga. Galėtų būti diskusijų objektu lietuvių k., o gal ir etikos ar pan. pamokose.
Displaying 1 - 30 of 83 reviews