Pāvesta valsts (itāļu: Stato della Chiesa, latīņu: Status Pontificius) bija no 756. līdz 1870. gadam pastāvējusi teokrātiska valsts Itālijas vidusdaļā.

Pāvesta valsts
754–1798
1798–1799: Republika
1799–1849
1849: Republika
1849–1870
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Himna
Noi vogliam Dio, Vergine Maria (līdz 1857. gadam)
Marcia trionfale (1857–1870)
Location of Pāvesta valsts
Location of Pāvesta valsts
Pāvesta valsts 1700. gadā
Pārvaldes centrs Roma
Valoda(s) Latīņu, itāļu, oksitāņu
Reliģija Romas katoļu baznīca
Valdība
Pāvests
 - 754–757 Stefans II (pirmais)
 - 1846–1870 Pijs IX (pēdējais)
Vēsture
 - Dibināta 756
 - Likvidēta 1870
Mūsdienās Karogs: Francija Francija
Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Sanmarīno Sanmarīno
Karogs: Vatikāns Vatikāns

Sākotnēji tā bija Karolingu impērijas sastāvdaļa,[nepieciešama atsauce] 962. gadā kļuva par Svētās Romas impērijas daļu, savukārt 1274. gadā — oficiāli suverēnu valsti.[1] 1798. gadā Pāvesta valsts tika pasludināta par Romas Republiku, 1861. gadā tā kļuva par Itālijas Karalistes sastāvdaļu.[1] 1870. gadā Pāvesta valsts beidza pastāvēt, un 1929. gadā daļa no Pāvesta valsts, kas pašlaik pazīstams kā Vatikāns, tika iekļauta Romas pilsētā.[1] Zenīta laikos Pāvesta valsts sastāvā ietilpa šādi Itālijas reģioni: Lacio, Marke, Umbrija, Romanja, kā arī daļa no Emīlijas reģiona.