Pāriet uz saturu

Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)

Vikipēdijas lapa
د افغانستان اسلامي امارات
Afganistānas Islāma Emirāts
daļēji atzīta valsts

1996 – 2001
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Devīze
لا إله إلا الله محمد رسول الله
(Šahāda)
Himna
دا د باتورانو کور
Dā də bātorāno kor
Location of emirāts
Location of emirāts
Pārvaldes centrs Kabula
Valoda(s) puštu (oficiālā)
dari
Reliģija sunnītu islāms
Valdība Unitārs totalitārs teokrātisks islāma
emirāts
Emīrs
 - 1996–2001 Muhameds Omārs
Premjerministrs
 - 1996–2001 Mohammads Rabani
 - 2001 Abduls Kabirs (p.i.)
Likumdevējs Augstākā padome (konsultatīva institūcija)
Vēsturiskais laikmets Afganistānas pilsoņu karš (1996-2001)
 - Omārs pasludina sevi par emīru 1996. gada 4. aprīlī
 - Kabulas ieņemšana 1996. gada 27. septembrī
 - Kabulas zaudēšana 2001. gada 13. novembrī
 - Kandahāras zaudēšana 2001. gada 7. decembrī
Platība 647 500 km²
Nauda Afgāns

Afganistānas Islāma Emirāts (puštu: د افغانستان اسلامي امارت‎, Da Afġānistān Islāmī Amārāt) ir Taliban izveidota islāma valsts Afganistānā, kas pastāvēja no 1996. līdz 2001. gadam un deva patvērumu bin Ladenam un viņa vadītajai Al-Qaida kustībai. Līdztekus Afganistānas ziemeļaustrumu provincēs turpināja eksistēt Afganistānas Islāma Valsts, kas saglabāja plašu starptautisku atzīšanu.

Pēc NATO operācijas "Izšķirošais atbalsts" beigām no 2021. gada jūnija līdz augustam Taliban ieguva varu visā Afganistānā.

Līdz 1996. gadam Taliban uzvarēja "veco modžahedu" koalīciju pilsoņu karā un pakļāva lielāko daļu Afganistānas teritorijas (~90% — vienīgi Ziemeļu alianses atbalsta punkti Pandžeras ielejā, valsts ZA, palika ārpus Taleban kontrolētās teritorijas.) un iegūt pietiekamu spēku, lai gāztu Rabani valdību. Jaunās valdības leģitimitāti de iure atzina Apvienotie Arābu Emirāti, Pakistāna, Saūda Arābija un Ičkerijas Republika, bet lielākā daļa citu valstu atzina de facto, pieļaujot ekonomiskus un politiskus sakarus.

Līdz 2001. gadam valdību veidoja talibu hierarhiskās struktūras — "iekšējais loks" un "ārējais loks".

  • emīrs Muhameds Omārs
    • izglītības un informācijas ministrs — mulla Amirs Hans Mutaki
    • aizsardzības ministrs — mulla Obaidulla

Taliban ieviesa stingro islama interpretāciju — šariatu, aizliedza narkotiku audzēšanu,[1] lietošanu un tirdzniecību, azartspēles, TV, Rietumu estrādes mūziku, alkoholu — visu, kas saskaņā ar reliģijas dogmām ir "grēcīgs" un noved cilvēkus no "pareizā" ceļa.

Ārpolitikā īpaši sliktas attiecības izveidojās ar kaimiņos esošo Irānu, taču arī pārējās pasaules valstis pēc pāris gadu režīma valdīšanas sāka raudzīties uz Taleban valdību, neuzticīgi, līdz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 1999. gada 15. oktobrī ar 1267. rezolūciju un 2000. gada 19. decembra 1333. rezolūciju noteica sankciju režīmu pret Afganistānas Islama Emirātu, aizliedzot nodot vai piegādāt jebkāda veida ieročus un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot munīciju, militāro transportu, militārās iekārtas, paramilitārās iekārtas un rezerves daļas) uz teritorijām Afganistānā, kuras ANOs DP komiteja ir noteikusi par "teritorijām, kuras kontrolē Taleban režīms", arestējot banku kontus, finansu aktīvus un fondus, kas pieder vai ko kontrolē šis režīms vai ar to saistītas personas.[2]

Afganistānas Islāma Emirāts

Vispārīga informācija
Bruņoto spēku virspavēlnieks: mulla Omārs
Aizsardzības ministrs: ...
Bruņoto spēku komandieris: mulla Dadulla
Sauszemes karaspēks
Kājnieki: 100 000
Tanki: 150
Bruņutransportieri: 300
Gaisa spēki
Iznīcinātāji: 25
Helikopteri: 15
Ekipējums
Artilērijas ieroči: 200
Pretgaisa aizsardzības ieroči: 120
Pretgaisa raķešu iekārtas: 100

Pēc 11. septembra terora akta ASV sākās ASV un to sabiedroto iebrukums Afganistānā, kas beidzās ar Taleban valdības gāšanu. Dzīvi palikušie valdības locekļi evakuējās uz Pakistānu un pasludināja sevi par likumīgo Afganistānas valdību emigrācijā.

Atsauces un paskaidrojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ANO Narkotiku kontroles programma informēja, ka Taliban režīms 2001. gadā iznīcinājis visu opija magoņu ražu savā kontrolē esošajā teritorijā (Ziemeļu alianses teritorijā — 10% no valsts, — to plantācijas pat palielinātas). Sloga G.Kara posta un opija zeme. // Diena. 8.10.2001., 4. lpp.
  2. Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu pret Afganistānas Islama Emirātu. (spēkā ar 20.10.2001.) // Latvijas Vēstnesis, Nr.150 (2537), 19.10.2001.