Seveža (poļu: Siewierz) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz rietumiem no Beņdzinas. Rakstos pirmoreiz minēta 1125. gadā, kad tā bija Bitomas kastelāna pakļautībā. 1298. gada 26. februārī Kujāvijas un Mazovijas kņazs, nākamais Polijas karalis Vladislavs I pie pilsētas sakāva Polijas kņaza Henrika IV karaspēku. Sakāves rezultātā Henriks atzina sevi par Bohēmijas karaļa Vāclava II vasali, kas bija sākums Silēzijas aneksijai no Bohēmijas puses turpmāko gadu laikā. No XIV gadsimta vidus līdz XVIII gadsimta beigām Seveža bija neatkarīgas kņazistes centrs. 1443. gadā pilsētu iegādājās Krakovas bīskaps Zbigņevs Olesņickis. 1807. gadā Napoleons kņazisti atjaunoja un piešķīra to maršalam Žanam Lannam. Pēc Napoleona sakāves Seveža tika iekļauta Kongresa Polijā. Pilsētā atrodas romāņu stila Jāņa Kristītāja baznīca un Krakovas bīskapa celtās pils drupas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seveža