Pāriet uz saturu

Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm

Vikipēdijas lapa
500 metri sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 12. februāris
Dalībnieki30 no 17 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   ASV
Sudraba medaļa   Japāna
Bronzas medaļa   Krievijas Olimpiskā komiteja
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

500 metri sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā, 2022. gada 12. februārī. Tajās bija pārstāvētas 30 sportistes no 15 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva ASV sportiste Erīna Džeksone (finiša laiks — 37,04), sudraba medaļu ieguva Japānas sportiste Miho Takagi (finiša laiks — 37,12), bet bronzas medaļu ieguva Krievijas Olimpiskās komitejas sportiste Angelina Goļikova (finiša laiks — 37,21).[1] Džeksone un Goļikova izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. Erīna Džeksone bija pirmā tumšādainā sieviete, kura izcīnīja olimpisko medaļu ātrslidošanā.[2]

Šajā disciplīnā bija pieejamas 30 dalībnieku kvotas, maksimāli trīs sportistes no vienas valsts. Pirmās 20 sportistes kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējās desmit ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistēm, kuri vēl nebija kvalificējušās. Valsts varēja nopelnīt maksimālās trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[3]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (39,50) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[4]

Medaļu ieguvēji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zelts Sudrabs Bronza
Erīna Džeksone
 ASV

Miho Takagi
 Japāna
Angelina Goļikova
 Krievijas Olimpiskā komiteja
Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 36.36 Valsts karogs: Dienvidkoreja Lī Sana Hva (Dienvidkoreja) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2013. gada 16. novembris
Olimpiskais rekords 36.94  Nao Kodaira (Japāna) Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana, Dienvidkoreja 2018. gada 18. februāris
Trases rekords 38.38 Valsts karogs: Ķīna Tjana Žuiniņa (Ķīna) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2021. gada 7. aprīlis
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Trases rekords 37.04  Erīna Džeksone (ASV) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 13. februāris

 TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 14 Erīna Džeksone  ASV 37.04 TR
2 4 Miho Takagi  Japāna 37.12 +0.08
3 13 Angelina Goļikova  Krievijas Olimpiskā komiteja 37.21 +0.17
4 4 Vanesa Hercoga  Austrija 37.28 +0.24
5 7 Juta Lērdama  Nīderlande 37.34 +0.30
6 9 Femke Koka  Nīderlande 37.39 +0.35
7 10 Kima Mina Suna  Dienvidkoreja 37.60 +0.56
8 11 Darja Kačanova  Krievijas Olimpiskā komiteja 37.65 +0.61
9 14 Kaja Zjomeka  Polija 37.70 +0.66
10 15 Olga Fatkuļina  Krievijas Olimpiskā komiteja 37.76 +0.72
11 15 Andželika Voicika  Polija 37.78 +0.74
12 7 Czina Czingcžu  Ķīna 37.88 +0.84
13 8 Mišelle de Jonga  Nīderlande 37.97 +0.93
14 12 Tjana Žuiniņa  Ķīna 37.982 +0.94
15 10 Arisa Go  Japāna 37.983 +0.94
16 5 Britānija Bou  ASV 38.04 +1.00
17 13 Nao Kodaira  Japāna 38.09 +1.05
18 11 Kimi Getca  ASV 38.25 +1.21
19 12 Hanna Ņifantava  Baltkrievija 38.30 +1.26
20 6 Jekaterina Aidova  Kazahstāna 38.54 +1.50
21 5 Marša Hudī  Kanāda 38.79 +1.75
22 9 Bruklina Makdugalla  Kanāda 38.84 +1.80
23 3 Martina Ripsruda  Norvēģija 38.95 +1.91
24 2 Džūli Nistada Samsonsena  Norvēģija 39.02 +1.98
25 3 Nikola Zdrāhalova  Čehija 39.18 +2.14
26 6 Huana Jutina  Ķīnas Taipeja 39.23 +2.19
27 8 Hetere Maklīna  Kanāda 39.31 +2.33
28 2 Sandrīna Tasa  Beļģija 39.37 +2.27
29 1 Mihaela Hogaša  Rumānija 39.45 +2.41
30 1 Marija Viktorija Rodrigesa  Argentīna 39.70 +2.66

Pārstāvētās valstis un sportisti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 30 sportisti no 17 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.