Pāriet uz saturu

Augusto Pinočets

Vikipēdijas lapa
Augusto Pinočets
Augusto Pinochet
Oficiālais Pinočeta portrets, ap 1974. gadu
Čīles prezidents
Amatā
1974. gada 17. decembris — 1990. gada 11. marts
Priekštecis Salvadors Aljende
Pēctecis Patrisio Ajlvins
Čīles valdības militārās huntas prezidents
Amatā
1973. gada 11. septembris — 1981. gada 11. marts
Priekštecis Jauns amats
Pēctecis Hosē Torivio Merino
Čīles armijas augstākais virspavēlnieks
Amatā
1973. gada 23. augusts — 1998. gada 11. marts
Priekštecis Karloss Pratss
Pēctecis Rikardo Isurjeta

Dzimšanas dati 1915. gada 25. novembrī
Valsts karogs: Čīle Valparaiso, Čīle
Miršanas dati 2006. gada 10. decembrī
Valsts karogs: Čīle Santjago, Čīle
Tautība Čīlietis
Dzīvesbiedrs(-e) Lusia Irjarta
Augstskola Čīles Kara akadēmija
Reliģija Romas katolicisms
Paraksts

Augusto Hosē Ramons Pinočets Ugarte (spāņu: Augusto José Ramón Pinochet Ugarte, izruna: auˈɣusto pinoˈ(t)ʃe vai pinoˈ(t)ʃet; dzimis 1915. gada 25. novembrī, miris 2006. gada 10. decembrī) bija Čīles militārais un politiskais darbinieks. Vēsturē iegājis kā 1973. gada Čīles militārā apvērsuma vadītājs un valsts diktators[1] līdz 1990. gadam.

Dzimis 1915. gadā Valparaiso muitas ierēdņa Augusto Pinoše Veras un viņa sievas Avelīnas Ugartes Martinesas sešu bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Viņa vectēvs bija bretoņu cilmes iebraucējs no Francijas.

Pinočets pie varas Čīlē nāca pēc ASV atbalstītā 1973. gada 11. septembra apvērsuma, pārņemot varu no ievēlētās Unidad Popular valdības ar Salvadoru Aljendi kā tās vadītāju. Vairāki akadēmiķi uzsvēruši, ka apvērsumam un sekojošais varas konsolidācijai izšķirošs ir bijis ASV atbalsts.[2][3] Aljende 1973. gada 23. augustā bija Pinočetu paaugstinājis par armijas virspavēlnieku, bet kā ģenerālis bijis jau no 1972. gada sākuma.[4] 1974. gada decembrī valdošā militārā hunta Pinočetu iecēla par Čīles prezidentu, lai arī to neatbalstīja viens no apvērsuma dalībniekiem, gaisa spēku ģenerālis Gustavo Lī.[5]

  1. Monte Reel and J.Y. Smith (11 December 2006). A Chilean Dictator's Dark Legacy. The Washington Post. Retrieved 20 March 2015.
  2. Peter Winn. «Furies of the Andes». In Greg & Gilbert Grandin & Joseph. A Century of Revolution. Durham, NC : Duke University Press, 2010. 239–275. lpp. Skatīts: 2014. gada 14. janvāris.
  3. Lubna Z. Qureshi. Nixon, Kissinger, and Allende: U.S. Involvement in the 1973 Coup in Chile. Lexington Books, 2009. ISBN 0739126563
  4. «Augusto Pinochet: Timeline». CBS News. 2006. gada 11. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. janvārī. Skatīts: 2016. gada 4. augustā.
  5. Cavallo, Ascanio et al. La Historia Oculta del Régimen Militar, Grijalbo, Santiago, 1997.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]