Austrumslāvu valodas

Austrumslāvu valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Austrumeiropa
Ģenētiskā klasifikācija	indoeiropiešu valodas baltu-slāvu valodas slāvu valodas Austrumslāvu valodas
Atzari	krievu valoda ukraiņu valoda baltkrievu valoda rusīnu valoda (dažkārt)
ISO 639-5	zle
Austrumslāvu valodu izplatība Austrumeiropā

Austrumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem. Šīs valodu grupas valodas izplatītas Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Pēc pratēju skaita lielākā austrumslāvu valoda ir krievu valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 150 miljoniem cilvēku, bet vēl aptuveni 110 miljoni cilvēku to apguvuši kā svešvalodu. Vēsturiski krievu valoda bija starptautu saziņas valoda Padomju Savienībā un pēcpadomju valstīs. Otra lielākā austrumslāvu valoda ir ukraiņu valoda, ko prot gandrīz 40 miljoni cilvēku. Trešā lielākā austrumslāvu valoda ir baltkrievu valoda, ko prot no 4 līdz 7 miljoniem cilvēku. Tā ir viena no divām Baltkrievijas valsts valodām, lai gan krievu valodu, kas ir Baltkrievijas otrā valsts valoda, lieto vairāk. Daļa valodnieku kā atsevišķu austrumslāvu valodu izdala arī rusīnu valodu, bet citi to savukārt uzskata par ukraiņu valodas dialektu.

Mūsdienu austrumslāvu valodas cēlušās no senaustrumslāvu valodas, kas no 9. līdz 13. gadsimtam bija izplatīta Kijivas Krievzemē. Pēc Kijivas Krievzemes sabrukuma senaustrumslāvu valoda sāka sadalīties rutēņu valodā, kas kļuva par Lietuvas dižkunigaitijas un vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalsts kancelejas valodu, un viduslaiku krievu valodā, ko lietoja Maskavijā. No 14. līdz 16. gadsimtam pastiprinājās atšķirības starp rutēņu valodu, kas nokļuva poļu un lietuviešu valodas ietekmē, un viduslaiku krievu valodu, ko savukārt ietekmēja baznīcslāvu valoda. 17. gadsimtā uz dažādu rutēņu valodas ziemeļu un dienvidu dialektu pamata sāka veidoties atsevišķa ukraiņu un baltkrievu valoda.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumslāvu valodas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)