Pāriet uz saturu

Kristadelfieši

Vikipēdijas lapa
Kristadelfiešu lūgšanu nams, Bātā, Lielbritānijā

Kristadelfieši (grieķu: Αδελφοί εν Χριστώ: Brāļi Kristū) ir Trīsvienību neatzīstoša kristiešu konfesija, kuru 19. gadsimtā ASV nodibināja Džons Tomass. Tagad kristadelfiešu draudzes, kuras viņi sauc par eklēsijām, ir atrodamas 120 pasaules valstīs.[1]

Kristadelfiešu ticības pamattēzes:

  • Bībele ir Dieva iedvests vārds.
  • Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, bet ne Dievs un pirms dzimšanas Viņš neeksistēja.
  • Kristus atgriezīsies un nodibinās Dieva Valstību uz zemes.
  • Nāve ir bezsamaņa — viņi noliedz dvēseles nemirstību un tic nosacītai nemirstībai.
  • Elle ir vienkārši kaps.
  • Kristības ir pieauguša cilvēka pilnīga iegremdēšanās ūdenī.
  • Svētais Gars nav persona, bet Dieva spēks.
  • Sātans nav dzīvs radījums, bet gan cilvēka ļaunuma apzīmējums.

Viņu ticība par Sātanu ir tā, kas dara tos unikālus citu kristiešu grupu vidū [2]. Viņu populārākais ticības izklāsts ir atrodams grāmatā “Bībeles pamati”, kas ir publicēta vairāk nekā 50 tautu valodās [3].

Kristadelfieši regulāri tiekas, lai pieminētu Kristus nāvi maizes laušanas ceremonijā. Viņi satiekas mājās vai nelielās tikšanās vietās. Viņu dievkalpojums ir vienkāršs un mēģina atdarināt pirmā gadsimta kristiešu rituālu. Viņiem nav centrālā pārvaldes orgāna un katra draudze ir autonoma.

Cita informācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristadelfiešiem ir gara atteikšanās no kalpošanas karadienestā vēsture [4]. Viņiem ir viena Bībeles koledža, Aleteijas koledža [5]. Kristadelfiešiem ir bagāts literatūras klāsts, kuras pilnīgs saraksts satur ap 1 000 publikācijām [6]. Neatkarīgi veiktie vērtējumi uzrāda ap 50 000 kristadelfiešu visā pasaulē [7].